PVO: Labākais risinājums veselības aprūpes finansēšanai ir sociālo apdrošināšanas iemaksu pārdale
Arī Pasaules Veselības organizācija (PVO) uzskata, ka labākais risinājums veselības aprūpes finansēšanai ir sociālo apdrošināšanas iemaksu pārdale par labu šim mērķim, secināts PVO Barselonas biroja veselības aprūpes sistēmu stiprināšanai pārskatā par veselības aprūpes finansēšanas politiku Latvijā un izaicinājumiem starptautiskās pieredzes kontekstā.
Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders, raksturojot veselības aprūpes finansēšanas politiku Latvijā, PVO norāda, ka valdībai pieejamā budžeta ietvaros būtu jāpiešķir augstāka prioritāte veselības aprūpei. Šobrīd Latvijā ir viens no zemākajiem budžeta izdevumu līmeņiem veselības aprūpei Eiropā. PVO iesaka paredzēt vismaz 12% valsts kopbudžeta ieņēmumu veselības aprūpei, kas vēl joprojām būtu zem Eiropas Savienības (ES) vidusmēra, bet būtu salīdzināmi ar Igauniju un Lietuvu. PVO skatījumā augstākas prioritātes piešķiršana veselības aprūpei varētu mazināt plaisu starp Latviju un salīdzināmām valstīm ES un ārpus tās.
Analizējot iespēju ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, kas paredzētu ikmēneša maksājumu noteiktā apjomā, PVO atzīmē, ka bez apņemšanās paaugstināt budžeta izdevumus veselības aprūpei tas nenodrošinās ieguvumus un rezultātā pasliktināsies iedzīvotāju finansiālā aizsardzība.
Tāpat PVO norāda, ka uz iedzīvotāju iemaksām balstītas veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešana nozīmētu, ka atsevišķas iedzīvotāju grupas tiktu izslēgtas no publiskās veselības aprūpes sistēmas.
Kā pozitīvu risinājumu PVO redz priekšlikumu daļu no pašreizējām sociālās apdrošināšanas iemaksām novirzīt veselības aprūpes vajadzībām. PVO norāda, ka šādai pieejai ir nodokļu politikas reformas raksturs un šai iespējai nebūtu jāgroza noteikumi par pakalpojumu pieejamību, kā arī jādala pakalpojumu kopums, kas atbilst PVO rekomendācijām. Uzlabojoties fiskālajai telpai, valdība viegli varētu palielināt šo veselības aprūpes vajadzībām iezīmēto maksājumu daļu bez īpašām administratīvajām izmaksām. Visi budžeta ieņēmumi veselības aprūpes vajadzībām paliktu apkopoti vienotā fondā un pakalpojumus apmaksātu viens pircējs, skaidro PVO.
Tāpat PVO skatījumā Latvijas Bankas piedāvājums radīt konkurenci starp Nacionālo veselības dienestu un privātajām apdrošināšanas kompānijām ar mērķi uzlabot veselības aprūpes sistēmu darbību nesasniegtu iecerētos rezultātus. Nacionālā veselības dienesta un apdrošināšanas kompāniju konkurence radīs fragmentāciju, palielinātu sarežģītību un paaugstinātu transakciju izmaksas.
Organizācija norāda, ka ir grūti atrast veselības aprūpes sistēmu piemērus, kurās publiskas un privātas pircēju aģentūras konkurētu viena ar otru, lai piedāvātu obligātus veselības aprūpes pakalpojumus visiem iedzīvotājiem uz identiskiem vai ļoti līdzīgiem nosacījumiem. Tā ir pieeja, kas nav īstenota nevienā Eiropas valstī. Tāpat PVO uzsver, ka Nīderlandē pastāvošā veselības aprūpes sistēma nav palīdzējusi kontrolēt veselības aprūpes izmaksu pieaugumu un arī Latvijai pastāv labāki risinājumi, kā palielināt izdevumus un paaugstināt veselības aprūpes efektivitāti, tostarp, piešķirot lielāku prioritāti veselības aprūpei esošā valdības budžeta ietvaros.
Jau vēstīts, ka VM izstrādājusi trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus un par tiem vēl tiks diskutēts izveidotajā darba grupā, kurā piedalās Veselības, Labklājības un Finanšu ministrijas pārstāvji, darba devēju, Nacionālā veselības dienesta, apdrošinātāju un citu organizāciju pārstāvji, aģentūrai LETA pastāstīja VM pārstāve Agnese Gusarova.
VM aizstāvēs to veselības aprūpes finansēšanas modeļa variantu, kurš neparedz kopējo nodokļu sloga pieaugumu, tomēr prasa daļu no sociālā nodokļa novirzīt veselībai, teikts konceptuālā ziņojuma kopsavilkumā "Par Latvijas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa maiņu".
VM norāda, ka labākais veselības aprūpes finansēšanas modeļa variants tiks izvēlēts diskusiju rezultātā līdz septembra beigām.
Savukārt otrais konceptuālā ziņojuma kopsavilkumā minētais modeļa variants balstās uz obligātās privātās apdrošināšanas iemaksām. Kā žurnālistiem iepriekš norādīja veselības ministre Anda Čakša, šāds modelis daļai iedzīvotāju radītu finansiāli sarežģītu situāciju, jo prasīt, piemēram, 25 eiro iemaksu mēnesī no medicīnas māsas algas būtu salīdzinoši daudz.
Trešais veselības aprūpes finansēšanas modeļa variants balstās uz valsts budžeta finansējumu, kas nodrošinātu neatliekamo medicīnisko palīdzību. Tomēr, kā skaidroja Čakša, pārējais pakalpojumu grozs tiktu nodrošināts, balstoties uz konkrētā cilvēka maksātajiem nodokļiem. Savukārt par atsevišķām sociālajām grupām iemaksas tiktu veiktas no valsts budžeta. Ministres skatījumā šī gan nav eiropeiska pieeja, un viņa uzskata, ka visiem iedzīvotājiem būtu jānodrošina pilns pakalpojumu grozs.
Jau vēstīts, ka Čakša ir atzinusi, ka tad, ja obligāto veselības apdrošināšanu Latvijā ieviesīs uz pacientu rēķina, ieviešot papildu iemaksas, katram iedzīvotājam mēnesī varētu būt jāmaksā 25 līdz 70 eiro. Ministre uzskata, ka šāds maksājums būtu ļoti ievērojams un izmainītu vienlīdzības principa ievērošanu veselības pakalpojumu pieejamībā, tāpēc viņa to neatbalsta un viņai simpātiskāka šķistu iemaksu pārbīdīšana uz kādu citu nodokli.
LETA
