Pirmajai latviešu ārstei - 130
2008.gada 7.augustā plkst.17.00 Aspazijas mājā Dubultos aicinām uz iepazīšanos ar neparastas, talantīgas latviešu ārstes Klāras Hibšmanes likteni.
Šodien, ieejot jebkurā ārstniecības iestādē, nevienu nepārsteidz ārste. Taču samērā nesen, 1906.gadā, ārstes diplomu Bernes Universitātē Šveicē saņēma pirmā latviešu sieviete ar augstāko medicīnas izglītību Klāra Hibšmane.
Kādēļ viņai veltīts pasākums notiks Aspazijas mājā? Ir vairākas paralēles, kas saista dzejnieci un Klāru Hibšmani, — viņas abas nāk no Zaļeniekiem, Klāras Hibšmanes pirmā darba vieta ir Vjatkas guberņas Slobodska. Gan Klāra Hibšmane, gan viņas vīrs Emīls Skubiķis ir personīgi pazīstami ar Aspaziju un Raini, bet dzejniece un ārste ir, manuprāt, arī dvēseles radinieces, ko apliecina Klāras Hibšmanes dienasgrāmatas un aforismu albūmi. Tos pasākumam laipni atvēlējis Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, kura pārstāve Rita Grāvere piedalīties pasākumā.
Bet varbūt vēl ir kāds jūrmalnieks, kurš atceras Klāru Hibšmani un viņas vīru Emīlu Skubiķi — vienu no Latvijas valsts proklamēšanas iniciatoriem 1918.gada 18.novembrī, — dzīvojot Lielupes vasarnīcā? Dienasgrāmatā 1924.gadā ārste raksta: "Saule spīd kā Rīgā, tā Jūrmalā, tomēr pēdējā ir spožāka, dedzīgāka un intensīvāka."
Rūta Dzenīte, biedrības "Aspazijas mantojums" priekšsēdētāja
