Onkoloģiskās saslimšanas ģimenes ārsta praksē

Onkoloģiskās slimības joprojām ir otrais izplatītākais mirstības cēlonis Latvijā. Statistika liecina, ka 2015. gadā ļaundabīgi audzēji izraisījuši teju sešus tūkstošus nāves gadījumu, turklāt pēdējo desmit gadu laikā onkoloģisko pacientu skats pieaudzis par 24 %. Kādi faktori ietekmē vēža veidošanos un kāda nozīme ārstēšanas gaitā ir ģimenes ārstam, skaidro klīnikas "Alma" vadītājs, ģimenes ārsts Andris Lasmanis.


Publicitātes foto

Kas ir vēzis jeb ļaundabīgais audzējs?
Vēzis ir nopietna saslimšana, kam raksturīgs sabojāts šūnas augšanas mehānisms. Tas aug nepareizi un nekontrolējami, un ir ļoti grūti ārstējams. 

Kādi faktori veicina vēža attīstīšanos organismā?
Onkologu atzinums ir tāds, ka saslimušo skaits pieaug. Pie tā vainojami dažādi faktori, tajā skaitā neveselīgie ieradumi, slikti vides apstākļi, neveselīga pārtika. Ja agrāk produkti tika ražoti ekoloģiski, pašu spēkiem, tad tagad viss ir lielražošanā, un produktu ekoloģija ir apšaubāma. Ikdienā patērētajos produktos atrodama virkne kaitīgu vielu, kas var veicināt dažādas saslimšanas, arī vēzi. Saslimšanas iespējamību tāpat palielina mūsu apkārtējā vide, elpojamais gaiss, mūsu psiholoģiskā vide: satraukumi, nestabilitāte, kreņķi par nabadzību vai tieši otrādi – kreņķi par to, kā pārvaldīt lielu naudu. Tāpat mūsu kaitīgie ieradumi – šeit ietilpst smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana un citas atkarības, kas vienlaikus ir zināmā mērā saistītas ar nervu sistēmu. Ļaundabīgā audzēja riska faktoru ir ļoti daudz, un tos visus uzskaitīt ir teju neiespējami.

Kā ikdienas dzīvē mazināt iespējamību saslimt ar vēzi?
Filozofija ir vienkārša – tos riska faktorus, ko iespējams novērst, ir jānovērš. Cilvēks var smēķēt un var nesmēķēt, tādējādi samazinot saslimšanas iespējamību. Var būt atkarīgs un var neielaisties atkarībā vai tikt no tās vaļā. Ir iespējams uzlabot ikdienas ēdienkarti, dodot priekšroku veselīgai pārtikai un pēc iespējas ekoloģiskākiem produktiem. 

Nozīme ir arī fizisko aktivitāšu daudzumam, proti, sportojot organismā izstrādājas vielas, kas rada pozitīvu emocionālo stāvokli un pozitīvi ietekmē psihisku. Ja pozitīvo emociju ir vairāk nekā negatīvo, tas noteikti ir drošāks veids, kā dzīvot bez audzējiem. Turklāt pietiekams daudzums fizisko aktivitāšu ir vajadzīgs un nepieciešams kārtīgai dzīvošanai. Tāpat sports veicina imunitāti, kas, savukārt, arī samazina vēža attīstīšanas iespējamību. Nav iespējams apgalvot, ka tas novērš saslimšanu, taču noteikti samazina tās iespējamību. 

Kā ģimenes ārsta prakse var palīdzēt cilvēkam ar onkoloģisku saslimšanu?
Ja pacients regulāri apmeklē ģimenes ārstu, mediķis mēģina izzināt organisma, veselības novirzes. Rodoties aizdomām, ka pacientam ir slimības, ārsta uzdevums ir šīs aizdomas novērst. Ja, veicot dažādas pārbaudes, šīs aizdomas sāk apstiprināties, ir jāpiesaista speciālists – onkologs. Agrīni piesaistot speciālistu un diagnosticējot vēzi sākuma stadijā, vairumā gadījumu saslimšana ir radikāli ārstējama – vēzi iespējams pilnībā izārstēt.  

Diemžēl vēža klīniskie simptomi bieži vien ir neuzkrītoši, kā rezultātā pirmo stadiju nav iespējams noteikt laikus pat tādā gadījumā, ja pacients regulāri apmeklē ārstu. Tomēr daudz biežāk sastopamas situācijas, kad pacienti ignorē simptomus, gaida, kad pazīmes pāries pašas, un nemeklē ārsta palīdzību. Šādā veidā vēzis turpina attīstību, strauji izplatoties organismā.

Neatkarīgi no stadijas, mediķi dara, ko var, lai vēzi izārstētu. Metodes ir dažādas – audzēju operē, veic ķīmijterapiju, pacientam dod zāles, kas mazina vēža šūnu augšanu, apstaro ar rentgenstariem un izmanto citus terapijas veidus. Katrs no tiem ir kaitīgs organismam kopumā. 

Bieži vien ģimenes ārsta praksē redzam, ka ir pacienti, kuriem onkologi vairs radikāli nevar palīdzēt – tie ir tā saucamie grūti ārstējamie pacienti, kas piedzīvo sāpes, mazasinību, kaulu trauslumu  un citus nepatīkamus simptomus. Onkologs ārstē vēzi, taču šos terapijas izraisītos simptomus ārstē ģimenes ārsts. Vēl labāk, ja tie ir speciāli ārsti, kas ir trenējušies tieši šo grūti ārstējamo vēžu simptomu uzlabošanā. Galvenais uzdevums ir paildzināt pacientu dzīves ilgumu un samazināt ciešanas līdz mirklim, kad viņš vai nu izārstējas, vai rezultāts ir letāls.

Klīnikā "Alma" ir ārsts-onkologs, kurš strādā ar pacientiem, kuriem onkologi jau snieguši savu palīdzību, bet kuriem pēc tam ir vajadzīga atbilstoša aprūpe. Onkologs-paliatīvais ārsts veic paliatīvo aprūpi, kas nozīmē ārstēt audzēja vai tā terapijas radītās sekas. Šāds speciālists spēs uzraudzīt pacienta veselību, paveicot to efektīvāk nekā ģimenes ārsts. 

Ja veiksmīga scenārija gadījumā pacientam izdevies audzēju pievarēt, tad piecus gadus slimnieku nepieciešams novērot, uzmanot, vai neparādās audzēja atkārtošanās. Šo uzdevumu pilda ģimenes ārsts, regulāri veicot nepieciešamās analīzes un izmeklējumus.



"Alma", ģimenes ārsta A. Lasmaņa klīnika
K.Valdemāra 20-4, 2.st., Rīga, LV-1010
Tālrunis 67282229
E-pasts: info@alma.lv
www.alma.lv