Onkoloģe: Situāciju krūts vēža diagnostikas jomā varētu uzlabot, vairāk izglītojot ģimenes ārstus
Rīga, 2.nov., LETA. Situāciju krūts vēža diagnostikas jomā varētu uzlabot, vairāk izglītojot ģimenes ārstus, apaļā galda diskusijā "Metastātisks krūts vēzis. Ko tas nozīmē sievietei, ģimenei, ārstiem, valstij" pauda Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas onkoloģe un ķīmijterapeite Gunta Purkalne.
Viņa norādīja, ka diemžēl šobrīd ģimenes ārsti dažādu iemeslu dēļ laicīgi nepamana simptomus, kas var liecināt par onkoloģisku saslimšanu. Reizēm tas var būt nezināšanas, reizēm arī noslogotības vai vienkārši neiedomāšanās dēļ.
Pēc Purkalnes domām, ir gadījumi, kuros, ja ģimenes ārsts būtu pievērsis pietiekamu uzmanību un savlaicīgi pajautājis vai apskatījis šo pacientu, tas būtu ātrāk ticis pie pareizās diagnozes. "Mēs rīkojam kursus un visādas apmācības, bet atbalsts un atsaucība nav liela," norāda onkoloģe.
Savukārt otra galējība esot ārsti, kuri paši nevēlas iedziļināties pacienta stāvoklī un bez pārdomāta pamatojuma nosūta pacientu uz onkoloģiskajiem izmeklējumiem. Rezultātā no visiem pacientiem, kuri nonāk audzēju primārās diagnostikas sistēmā jeb tā saucamajā "zaļajā koridorā" onkoloģiskas saslimšanas tiek konstatētas tikai 10% gadījumu. Šī iemesla dēļ tiek tērēti līdzekļi un noslogoti ārsti, bet tajā pašā laikā kāds, kuram tiešām vajadzētu pārbaudes, uz tām netiek, atzina Purkalne.
Viņa ir pārliecināta, ka topošajiem ģimenes ārstiem vajadzētu pavadīt pietiekami daudz laika onkoloģijas nodaļās, lai redzētu, kā nepalaist garām vēzi.
Apaļā galda diskusiju "Metastātisks krūts vēzis. Ko tas nozīmē sievietei, ģimenei, ārstiem, valstij" rīkoja Latvijas Onkologu asociācija un Latvijas Onkoloģu ķīmijterapeitu asociācija.
Komentāri
-
Sevišķi jāpievēršs uzmanība pareizai rokudzelžu uzlikšanai pacientēm, lai nogādātu uz izmeklējumiem.