NMPD arodorganizācija vērsīsies Satversmes tiesā, apstrīdot jaunos grozījums pagarinātā normālā darba laika samazināšanai
Rīga, 19.jūn., LETA. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Rīgas reģionālā centra arodorganizācija vēstīsies Satversmes tiesā, apstrīdot nesen pieņemtos grozījumus Ārstniecības likumā, kas paredz pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika.
Kā šodien arodorganizācijas preses konferencē teica tās pārstāvis Rafaels Ciekurs, jaunais regulējums neuzlabošot NMPD darbinieku darbu, tieši pretēji - to apgrūtinās.
Pēc Ciekura paustā, jaunais regulējums radīs diezgan lielus zaudējumus ārsta palīgiem un ārstiem, proti, ārsta palīgs jūlijā saņemšot par 82 eiro mazāku atalgojumu, savukārt NMPD ārsts - pat par 126 eiro.
Arodorganizācijas dalībnieki ir neizpratnē par to, kāpēc tiek izstrādātas normas, kas nevis uzlabo darbinieku dzīvi, bet gan kaitē.
Tāpat Ciekurs norādīja, ka arī jūlijā plānotais ģimenes ārstu streiks padarīs NMPD darbu arvien sarežģītu, tāpat - jaunais veselības aprūpes finansēšanas modelis, kas veselības aprūpes pakalpojumus dalīs grozos. Jaunais modelis lielāku slodzi uzliks tieši NMPD un ģimenes ārstiem, jo pārējie speciālisti daudziem vairs nebūs pieejami par valsts finansējumu.
Kā aģentūrai LETA teica Ciekurs, ja tuvākajā laikā nenotiks uzlabojumi, NMPD Rīgas reģionālā centra arodorganizācija lūgs veselības ministres Andas Čakšas demisiju.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma izmaiņas par pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika mediķiem.
Pārejas periodā no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kas nav ārstniecības personas, varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā, 2018.gadā - 50 stundas, bet 2019.gadā - 45 stundas nedēļā, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.
Darba samaksu par darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, pārejas periodā aprēķinās, ņemot vērā koeficientu. Šogad tas būs 1,1, 2018.gadā - 1,2, bet 2019.gadā – 1,35.
Līdz šim ārstniecības personai varēja noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī, paredzot darba samaksu tikai ārstniecības personai noteiktās darba algas apmērā. Pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika mediķiem finansēs no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, paredz 30.maijā Ministru kabineta sēdē atbalstītais Finanšu ministrijas (FM) priekšlikums.
