NMPD arodorganizācija cer, ka papildus finansējums nozīmēs ģimenes ārstu darba uzlabošanu
Rīga, 19.jūn., LETA. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Rīgas reģionālā centra arodorganizācija atbalsta ģimenes ārstu pieteikto streiku, jo cer, ka ģimenes ārsti, saņemot papildus finansējumu, uzlabos sava darba kvalitāti, šodien preses konferencē teica arodbiedrības pārstāvis Rafaels Ciekurs.
Ciekurs teica, ka piekrīt veselības ministres Andas Čakšas paustajam par kvalitātes trūkumu ģimenes ārstu darbā, jo NMPD nereti saskaras ar situācijām, kurās, piemēram, spondiloze, kas ir hroniska mugurkaula slimība, tiek pieteikta kā neatliekams gadījums.
Turklāt, pēc Ciekura paustā, daudz pacientu, kurus pēc ģimenes ārsta nosūtījuma NMPD nogādā slimnīcā, bieži vien tajā pašā dienā tiek izrakstīti no iestādes ar rekomendācijām turpināt ārstēties pie ģimenes ārsta. "Kā tad pacientam justies, ja viņš tiek mētāts kā futbola bumba no vieniem vārtiem uz otriem," piebilda arodorganizācijas pārstāvis.
Vienlaikus viņš pastāstīja, ka par jebkuru pacientu, kuru NMPD nav stacionējuši, bet atstājuši mājās, ģimenes ārsts saņem informāciju e-pastā. Ārstam trīs dienu laikā jāsazinās ar pacientu, un, kaut arī sākotnēji šo prasību ģimenes ārsti pildīja, patlaban, runājot ar pacientiem, var secināt, ka situācija ir mainījusies.
Ciekurs arī norādīja, ka esot ļoti daudz ģimenes ārstu, kas atsaka mājas vizītes, turklāt pacienta receptes izraksta viņa radiniekiem, nemaz neredzot cilvēku, kuram medikamenti ir nepieciešami.
Arodorganizācijas vadītājs Genādijs Rusanovs norādīja, ka praksē NMPD mediķiem nereti nākas saskarties ar situācijām, kad ģimenes ārsti, piemēram, bērna, kuram ir 37 grādu temperatūra, vecākus aicina saukt NMPD. "Mēs strādājam pacientu labā, bet, ja mēs uzdevumus pārliksim viens no otra, cietīs tikai pacients," piebilda Rusanovs.
Jau ziņots, ka vairāki ģimenes ārsti Veselības ministrijas (VM) rīkotajā konferencē "Aktualitātes veselības aprūpē" kritizēja veselības aprūpi Latvijā, kamēr nozares ministre Anda Čakša norādīja uz nepilnībām viņu darbā.
Čakša atzina, ka patiesībā Latvija arī ir situācijā, kad "viss ir slikti", ja tiek vērtēti rezultāti, piemēram, kardiovaskulārie mirstības rādītāji. Latvijā ir visaugstākā mirstība vecuma grupā, kurā cilvēkiem nebūtu jāmirst, un tas nav tādēļ, ka nesniedzam akūtu palīdzību, bet tāpēc, ka neveicam prevenciju, pacienti netiek laicīgi ārstēti, jo viņiem nav novērošana un netiek viss izdarīts.
Čakša norādīja, ka negrib vainot ģimenes ārstus, tomēr ir prakses, kur onkoloģijas jomā uz "zaļo koridoru" nav nosūtīts neviens pacients. "Tad ir jautājums, ko darīt tiem simtiem tūkstošiem pacientu, kuru ārstam neienāk prātā pajautāt dažus jautājumus, kas viņus ievirza tālāk "zaļajā koridorā", lai, agrīni diagnosticējot pacientu, novērstu [situāciju], ka viņam vairs nebūs iespējas izārstēties," sacīja Čakša.
Tāpat viņa norādīja, ka arī pret difteriju un stingumkrampjiem vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars ir tikai 30%, un tas neesot pieņemami.
Pēc Čakšas domām, ir ļoti daudz rādītāju, kurus primārā aprūpē veic slikti, taču jautājums - noskatīties uz to vai tomēr, kopīgi runājot, saprast, ka šajā organizācijas procesā viss nav ideāli. "Es piekrītu, ka motivācija ir nepietiekama," atzina ministre.
Viņa arī piebilda, ka papildu finansējums veselības aprūpei nenozīmēs, ka nauda ir lielāka, bet darbs tiek paveikts tikpat slikti kā līdz šim.
