Latvijas ārstu publikācija žurnālā "New England Journal of Medicine"
Medicīnas zinātnē publikācija šajā žurnālā tiek atzīta par pašu augstāko sasniegumu. LĀB prezidents Pēteris Apinis atzina, ka kolēģu publikācija "New England journal of Medicine" ir salīdzināms ar tenisista piedalīšanos Vimbladonas pamatturnīrā, operdziedoņa uzstāšanos uz La Scala skatuves vai automehāniķa dalību Ferrari bolīda sagatavošanā pirms starta Monaco GP. Iespējams, operdziedātājs nevar novērtēt automehāniķa izjūtas, tāpat kā liela daļa Latvijas iedzīvotāju nespēj izvērtēt Latvijas Ārstu biedrības lepnumu par savu kolēģu pētījumu, bet ar pilnu atbildību var teikt, ka Latvijas medicīnai šis ir viens no būtiskākajiem brīžiem tās vēsturē.
Raksta autori ir Ainārs Stepens, Ināra Logina, Viesturs Liguts, Pauls Aldiņš, Ilze Ekšteina, Ardis Platkājis, Inese Mārtiņsone, Elmārs Tērauds, Baiba Rozentāle un Maikls Danagijs (Michael Donaghy).
Kopš 2003. gada, sadarbojoties vairākām Rīgas Stradiņa universitātes klīnikām, aktīvi tika pētīti intravenozo narkotiku lietotāji, kuriem tika novērots unikāls, iepriekš nezināms kustību traucējumu sindroms (parkinsonisms, ekstrapiramidālās sistēmas bojājuma sindroms).
Publicētajā pētījumā detalizēti aprakstītas šī sindroma klīniskās īpatnības, laboratoriskās un radioloģiskās (magnētiskās rezonanses) atrades 23 pacientiem. Tika noskaidrots, ka sindroma attīstībā galvenā nozīme ir mangāna un tā savienojumu pārmēra uzkrāšanās organismā izraisītajam centrālās nervu sistēmas bojājumam (neirotoksiskumam), kas izpaužas ar izteiktiem gaitas, runas un rakstīšanas traucējumiem. Aprakstītais klīniskais sindroms nepadodas ne specifiskai (pretparkinsonisma līdzekļi, smago metālu izvadītāji – helatori), ne nespecifiskai medikamentozai korekcijai.
Pētījuma autori atklāja, ka mangāns šiem pacientiem organismā nonācis, viņiem pašiem sintezējot un vēnā ievadot narkotiku efedronu. Šo narkotiku Latvijas narkomāni izgatavo paši no efedrīnu saturošiem medikamentiem, etiķskābes un kālija permanganāta. Izgatavotais šķīdums satur kālija permanganāta reakcijas produktus, arī mangānu. Sagatavotais šķīdums nekavējoties tiek ievadīts intravenozi, mangāns izgulsnējas atsevišķās galvas smadzeņu daļās (galvas smadzeņu bazālajos kodolos). Šo fenomenu arī atrada un pierādīja Latvijas zinātnieki.
Efedrons ir narkotiskā viela, kas pieder psihostimulatoru klasei un pēc savas iedarbības ir līdzīgs amfetamīnam. Aktīvie efedrona lietotāji to ievada intravenozi vairākas reizes dienā pat vairākas nedēļas/mēnešus nepārtraukti.
Pētījuma aktualitāti pastiprina arī tas, ka visas efedrona sintēzei nepieciešamās vielas ir viegli pieejamas ikvienam – daudzi pseidoefedrīnu saturoši medikamenti un kālija permanganāts ir nopērkams aptiekā bez receptes, bet etiķa esence ir nopērkama veikalā –, tādējādi aktualizējot diskusiju par bezrecepšu medikamentu aprites kārtību.
Raksts A Parkinsonian Syndrome in Methcathinone Users and the Role of Manganese lasāms internetā, žurnāla New England Journal of Medicine 10 numura mājas lapas adresē www.nejm.org (raksta numurs 358:1009–1017, saite: http://content.nejm.org/cgi/content/short/358/10/1009).
