Kviešu zelmeņa sula
Pirmo reizi ar kviešu zelmeni iepazinos, kad sākām audzēt zaļumus un mums prasīja, vai nevaram arī kviešus audzēt. Tā nu sākām to darīt, zināju, ka no kviešu zelmeņiem spiež sulu, bet man sastāstīja, ka to mājas apstākļos izdarīt nevarot, vajag speciālu sulas spiedi, un tā arī beigās palika - audzēju, bet īsti nezinu, kas tas tāds ir - pēc kā kviešu sula varētu garšot.
Mazliet ar kviešu zāli gan iepazinos caur MarLie, jo viņiem ir šķiedrvielas ar kviešu zāli. Viens no, manuprāt, labākajiem viņu produktiem, lai pagatavotu ausktās zupas, mērcītes. Tātad garša ir ok. Bet nu "Zvaigzne ABC" ir arī izdevusi Annas Vigmoras grāmatu, kuras pirmpublicējums oriģinālvalodā ir bijis jau 70. - tajos gados - "Kviešu zelmenis uzturā". Tad redz kā - izrādās, pasaulē kviešu zelmeni jau kādu laiku lieto, tomēr ne pietiekoši daudz, lai par to zinātu visi. Nu tas varētu mainīties, jo noteikti vairāki jau ir ievērojuši grāmatnīcu plauktos šo grāmatu, kuru noteikti līdz ar citām zaļajām grāmatām speciāli izcels tagad pavasarī, kad zaļumi, diedzējumi ir kļuvuši gandrīz vai par modes lietu. Šāda mode patiešām rada prieku, jo ir vērtīga.
Grāmata mani iedvesmoja pamēģināt izspiest no kviešu zelmeņa sulu. Kā man gāja?
Lielo sulas spiedi iekšā neslēdzu, bet darīju tā - kviešu zelmeni ar blenderi sablendēju putrā un tad šo putru caur marlīti izspiedu - rezultāts - neliels daudzums sausas masas un zaļa jo zaļa, pēc pavasara zāles smaržojoša sula, kuru sākumā ieteicams dzert pa 1 - 2 ēdamkarotēm. Lielāks daudzums nepieradušam organismam var būt šoks. Esat taču kādreiz dzēruši kādus vitamīnus, ne? Nav gadījies, ka no rīta, ja dzerat tos tukšā dūšā, paliek nelabi? Es katrā ziņā vairs nekad nevienus vitamīnus nedzeru tukšā dūšā.
Un galvenais, ko droši vien visi alkstat uzzināt - kā tad garšo. Drīkst salīdzināt ar šņabi? Tādā ziņā, ka jāierauj ātri un pēc tam jānoskurinās? Garša ir diezgan spēcīga un koncentrēta. No cilvēkiem, kas šo sulu lieto biežāk, uzzināju, ka organismam vienkārši ir jāpierod, arī grāmatu lasot, tas viss ir paskaidrots - šī sula satur tik daudz vērtīgu vielu, ka organismam patiešām var būt šoks, ir jāsāk ar nelielām devām.
Jāsāk palēnām. Un - lietojiet to kokteiļos, nevis tīrā veidā. Pirmajā dienā izdzēru tīrajā veidā, un man vajadzēja kādu minūti pēc tam, lai atgūtos, nākamās četras dienas piejaucu klāt burkānu - biešu - selerijas sulai, un vai nu pašiedvesmas ietekmē vai patiešām izjutu efektu - bet enerģijas patiesi bija vairāk.
Starpcitu - bildē, kā redzat, glāzē ir arī zirņu dīgsti - tā, starpcitu, bija ļoti garšīgi - pamērcējot zirņu dīgstus kviešu sulā un apēdot. Nelielos daudzumos organisms nu nekādi neprotestē.
Grāmatā ir patiešām daudz informācijas - kāpēc kviešu sula ir vērtīga, kas ir hlorofils un kāpēc tas mūsu asinīm nāk par labu. Internetā kādā mājaslapā lasīju, ka pirmskara gados, kad jautāja zinātniekiem, kāpēc tad kviešu zelmeņa sulu neiesaka visi ārsti, viņi atbildēja ļoti vienkārši - farmācija ir bizness, un tik vienkārša lieta kā kviešu zelmenis ir tās niknākais ienaidnieks. Cilvēki taču nepirktu zāles!
Vai grāmata būs pietiekoša motivācija arī citiem? Nezinu... Ja nejūtat zāļu iedarbību, ja meklējat alternatīvus veidus, kā uzlabot veselību, patiesi iesaku izlasīt.
Foto: Ilze Lipska