Krākšana var būt nopietnas slimības simptoms


Foto: Shutterstock.com

Vai dažkārt dienā tu jūties miegains? Vakaros nespēj līdz galam noskatīties filmu, televīzijas pārraidi? Apkārtējie mēdz žēloties par krākšanu, kas gulēšanu vienā telpā ar tevi padara neiespējamu? Varbūt, ka tas nav nekas nopietns, tomēr var izrādīties arī citādi. Krākšana, iespējams, signalizē par nopietnas slimības draudiem, kas mēdz būt par iemeslu problēmām privātajā un sabiedriskajā dzīvē.
 
Krākšana var būt simptoms medicīniskai problēmai, ko sauc par obstruktīvas miega apnojas sindromu (OMAS) un kas skar līdz pat 5% vidēja vecuma pieaugušu cilvēku. Tā ir saslimšana, kas rada daļēju elpošanas ceļu nosprostošanos miegā un izraisa skaļu krākšanu, biežas elpošanas apstāšanās (apnojas) epizodes, skābekļa koncentrācijas pazemināšanos asinīs un biežas pamošanās, kas pašam pacientam parasti paliek nepamanītas.
 
Kas ir miega apnoja?
Miegā ķermeņa muskulatūra, ieskaitot rīkles muskuļus un mīkstās aukslējas, atslābst, un mēles pamatne pavirzās atpakaļ, daļēji nosprostojot augšējos elpošanas ceļus. Taču smadzenes turpina raidīt signālus mūsu svarīgākajam ieelpošanas muskulim – diafragmai un liek tai turpināt darboties. Elpošanas ceļos rodas negatīvs spiediens, tie sašaurinās un pēc tam nosprostojas pavisam.
 
Vairāk kā 10 elpas aizturēšanas (apnojas) gadījumi, katrs no kuriem ilgst vairāk nekā 10 sekundes vienā miega stundā, var izraisīt organismā bīstamu spriedzi, kā rezultātā ķermenis nesaņem pietiekamu skābekļa daudzumu. Organisms pats atbrīvojas no elpas trūkuma, sūtot trauksmes signālu smadzenēm. Mediķi pielīdzina šo kritisko stāvokli pēkšņai pamodināšanai. Šo patoloģisko procesu sauc par miega fragmentāciju. Vairumā gadījumu cilvēks pilnīgi neatmostas, un pats par notiekošo neko nezina. Novērtē savu risku – "Veikt testu"!
 







Kādas ir miega apnojas sekas?
Pastāvīgs skābekļa trūkums naktī kaitē dzīvībai svarīgiem orgāniem, tādiem kā sirds un smadzenes. Rezultātā ar gadiem bieži parādās slimības ar augstu mirstības risku: arteriālā hipertonija, stenokardija, sirds aritmija nakts laikā, miokarda infarkts, insults, vielmaiņas traucējumi. Miegainības dēļ ievērojami pazeminās cilvēka darba spējas, dzīves kvalitāte un OMAS slimnieki septiņas reizes biežāk iet bojā satiksmes negadījumos. 

Kā to ārstē?
Ārstēšanas izvēle atkarīga no slimības smaguma pakāpes. Vieglu formu gadījumos bieži tiek lietota ķirurģiska ārstēšana vai mutes aparatūta. Slimības smagu formu gadījumos izplatītākais ārstēšanas paņēmiens ir pozitīvā spiediena terapija – CPAP (Continuous positive airway pressure). Tā paredzēta pacientiem, kuri ievērojami cieš no OMAS simptomiem gan naktī, gan dienā un parasti ir ar šo metodi ir ļoti apmierināti, jo jūt būtisku pašsajūtas uzlabošanos, kas daudzkārt atsver nelielās neērtības.
 

 













OMAS ārstēšana ar CPAP terapijas aparātu ir saistīta ar zināmām neērtībām. Cilvēks pirms gulētiešanas uz sejas uzliek masku, kas ar caurulītes palīdzību ir pievienota CPAP terapijas aparātam. CPAP terapijas aparāts pūš caur caurulīti gaisu, neļaujot nosprostoties elpceļiem. Tā organisms nakts laikā saņem nepieciešamo skābekļa daudzumu, ķermenis miegā ir atpūties, un cilvēks pamostas spirgts un izgulējies.
 
Ja jums ir aizdomas par OMA, vērsieties pēc palīdzības pie miega speciālista, kurš veiks riska izvērtēšanu, norīkos jums izmeklēšanu un, balstoties uz rezultātiem, ieteiks optimālu ārstēšanas metodi – www.miegacentrs.lv

"Miega slimību centrs", SIA
Tukuma 6, Rīga, LV-1002
E-pasts: info@miegacentrs.lv
Facebook.com/miegacentrs
Pieraksts pie miega speciālista:
Tukuma iela 6, Rīga, LV 1002 
Tālrunis 67336564, 26693536
Skype: miegacentrs
 
Pieraksts pie miega speciālista:
K. Barona iela 117 (Veselības centrs 4 telpās), Rīga, LV 1012
Tālrunis reģistratūrā 67847103