Ģimenes ārsti nobažījušies par VM solītajām pārbaudēm saistībā ar "zaļā koridora" izmantošanu
Ģimenes ārsti ir nobažījušies par Veselības ministrijas (VM) solītajām pārbaudēm saistībā ar tā sauktā "zaļā koridora" izmantošanu praksē, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide.
Viņa skaidroja, ka pagājušā gada beigās saņēmusi "ļoti nepatīkamu ziņu" no VM par to, ka šī gada janvārī tiks veiktas kontroles saistībā ar "zaļā koridora" izmantošanu. Veides izpratnē tas nozīmē, ka tiks pārbaudītas pamatā tās ģimenes ārstu prakses, kuras nosūta vairāk pacientu uz izmeklējumiem saistībā ar iespējamām onkoloģiskām saslimšanām.
Asociācijas vadītāja norādīja, ka ir konsultējusies ar slimnīcām, kuras uzņem caur "zaļo koridoru" nosūtītos pacientus, un secinājusi, ka slimnīcas ar esošo situāciju ir apmierinātas, jo saņem pacientus, kuru saslimšana vēl nav ielaista. "No visiem pacientiem, kurus mēs esam nosūtījuši, 65-70% ir tiešām atklāti ļaundabīgie audzēji. Tas ir ļoti augsts rādītājs, un par to jāsaka paldies ģimenes ārstiem. Un arī pacienti ir apmierināti," klāstīja Veide.
Viņa norādīja, ka līdz ar to ir neizpratnē par VM solītajām pārbaudēm, tāpēc lūdz skaidrojumu VM un Veselības inspekcijai (VI) par to, kāds ir minēto pārbaužu mērķis.
Veselības ministre Anda Čakša telefonsarunā "900 sekundēm" paskaidroja, ka ģimenes ārstiem nekādā gadījumā nevajadzētu satraukties par "zaļā koridora" izmantošanas pārbaudēm, jo to mērķis nav atklāt kādus pārkāpumus, bet gan saprast, kā nesen ieviestā sistēma darbojas praksē, lai varētu to pilnveidot.
"Ja mēs kaut ko jaunu sākam, mums ir jāsaprot, kā tas darbojas," sacīja Čakša, piebilstot, ka, iespējams, cilvēki vienkārši nav pieraduši, ka valsts seko līdzi tam, kā tiek tērēts tās piešķirtais finansējums.
Veide uzsvēra, ka viņai vairāk gribētos no VM sagaidīt nevis pārbaudes pašā "karstākajā" pacientu slimošanas sezonā, bet gan sēšanos pie kopīga sarunu galda.
Čakša uz to atbildēja, ka ģimenes ārstiem nav jāgaida nekādas īpašas pārbaudes. Turklāt viņa piebilda, ka drīzāk bažas raisa nevis tās ģimenes ārstu prakses, kuras caur "zaļo koridoru" nosūta daudz pacientu, bet gluži pretēji - tās, kuras šo sistēmu izmanto minimāli.
LETA jau ziņoja, ka VM ir lūgusi VI izvērtēt, kā strādā no 1.oktobra ieviestais "zaļais koridors" onkoloģijas pacientiem, aģentūrai LETA pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders.
Lai veicinātu agrīnu onkoloģisko slimību diagnostisku un iespējami ātrāku atveseļošanos,1.oktobrī stājās spēkā normatīvais regulējums par ļaundabīgo audzēju primāro diagnostiku noteiktām lokalizācijām. Šis regulējums paredz nosacījumus prioritārai speciālistu konsultāciju saņemšanai aizdomu gadījumā par onkoloģiskām saslimšanām, proti, izmeklējums jāveic desmit dienu laikā pēc tam, kad ģimenes ārstam radušās aizdomas par saslimšanu.
Lai izvērtētu šī regulējuma efektivitāti un iespējamos uzlabojumus gadījumā, ja tādi nepieciešami, VI lūgts izvērtēt pacienta aprūpes procesu šajā aprūpes posmā, klāstīja Šneiders.
Par sistēmas izvērtēšanu informētas arī abas ģimenes ārstu asociācijas.
Kā liecina Nacionālā veselības dienesta informācija, oktobrī un novembrī 596 pacienti, izmantojot "zaļo koridoru", ir saņēmuši speciālistu konsultācijas un izmeklējumus saistībā ar aizdomām par dažādu veidu ļaundabīgiem audzējiem. Visbiežāk ar aizdomām par ļaundabīgu kuņģa audzēju, resnās zarnas ļaundabīgu audzēju, krūts ļaundabīgu audzēju, aizkuņģa dziedzera ļaundabīgu audzēju.
Taujāts, cik no 596 pacientiem, kuri izmantojuši "zaļo koridoru" reāli ar atklāts vēzis, Šneiders norādīja, ka šādi dati pagaidām vēl nav apkopoti.
LETA
2017.gada 10.janvārī
