Eksperti: Jaungada solījumi sev ir laba lieta, taču svarīga ir iekšējā motivācija
Foto: Ángelo González/Flickr
Ja gadu mijā sev dodam solījumu nomest svaru, sākt sportot vai atmest smēķēšanu, tas ir uzteicami, taču, lai tie piepildītos, svarīga ir iekšējā motivācija un mērķtiecīgi pūliņi nostiprināt jaunus pozitīvus paradumus, secina speciālisti.
Cilvēku apņēmība mainīt savu dzīvi ir iepriecinoša, jo ikkatrs jauns gads ir arī jauns sākums, atzīst psihoterapeite Solvita Vektere. Tomēr, pēc viņas novērojumiem, liela daļa solījumu sev tiek doti, balstoties uz tā dēvēto ārējo motivāciju - piemēram, ka vajag atmest smēķēšanu, lai gan rezultātu var gaidīt, ja ir nobriedusi iekšējā apņemšanās - es negribu smēķēt, jo vēlos rūpēties par savu veselību.
"Kalendārās apņemšanās galvenokārt balstās uz ārējo motivāciju. Jaungada nakts burvība rada mazliet pasakai līdzīgu sajūtu, kad gribas ticēt brīnumam. Cilvēks rod prieku, jau izdzīvojot pašu apņemšanās procesu - tas kļūst par tādu kā rituālu gadu no gada. Šāds stāvoklis gan pats par sevi nav nekas peļams, jo labvēlīgi ietekmē psihi," atzīst psihoterapeite.
Savukārt "EUROAPTIEKA" farmaceite Jeļena Žuravļova ir pārliecināta - ja cilvēkam izdodas izpildīt gadu mijā sev dotos solījumus, viņš, visticamāk, tiem pacietīgi gatavojies jau labu laiku iepriekš.
Kaitīgos un neveselīgos ieradumus vai nevēlamas uzvedības paradigmas ir grūti mainīt - izmaiņas nenotiks kā uz burvju mājienu, tās būs pakāpeniskas.
Lai izveidotu un iesakņotu jaunas paradumu vai uzvedības programmas, nepieciešams mērķtiecīgs darbs ar sevi. Dažkārt cilvēkam var būt nepieciešama psihoterapeita palīdzība - tas veicina pašanalīzi un ļauj spēcīgāk apzināties savu pašreizējo ieradumu riskus.
Sākotnējā posmā varam piedzīvot lielas grūtības. Vispirms ir nolieguma stadija un valda pārliecība, ka nav kontroles pār saviem ieradumiem vai uzvedības izpausmēm, taču labā ziņa ir, ka līdz ar pirmajiem panākumiem, kļūstam proaktīvāki un apņēmīgāki mainīties, novērojumos dalās "EUROAPTIEKA" pārstāve.
Iespējams, ka Jaungada apņemšanās bieži cieš neveiksmi arī tamdēļ, ka gadu mijas emociju uzplūdā mēs izvirzām sev nereālus mērķus vai uzdevumus. Kad vēlāk atklājam, ka nav mūsu spēkos tos pildīt, rodas vilšanās sajūta un rokas nolaižas.
"Varbūt tā vietā, lai uzkrautu sev neizpildāmu uzdevumu slogu, kuru dēļ būtu jālauž savs raksturs vai būtība, vienkārši priecāsimies par jauno 2014.gadu, kurš nesīs daudz dažādu notikumu mūsu dzīvē," viņa mudināja.
"EUROAPTIEKA" pārstāve iesaka grandiozas apņemšanās vietā censties īstenot reālākas lietas, piemēram, veltīt vairāk laika fiziskām aktivitātēm un būšanai dabā - tas labvēlīgi ietekmē ķermeni un garu, raisa domāšanu.
Psihoterapeite Vektere atgādina, ka visas cilvēku apņemšanās un solījumi sev būtībā sakņojas trijās lietās - laime (piemēram, labas attiecības ar mīļoto vai vēlme tādas nodibināt), prieks (tīkams darbs, pašizpausme, hobiji) un veselība. Gadu gaitā šo lietu secība var mainīties - jaunāks cilvēks vairāk vēlēsies īstenot mērķus saistībā ar laimi un prieku, bet vecāki ļaudis priekšplānā izvirzīs veselību.
Lūkosim kādus Jaunā gada solījumus sev gadu mijā devuši dažādu vecumu cilvēki:
Vilnis, 20 gadi, students – solos cītīgāk pievērsties mācībām un mazāk ballēties;
Zaiga, 26 gadi, precējusies, ir piecus gadus veca meita – vēlos vairāk laika veltīt sev, ziemā apmeklēt sporta zāli, bet pavasarī un vasarā - braukt ar divriteni vai skriet;
Ainis, 38 gadi, precējies, divu dēlu tēvs – esmu apņēmies atmest smēķēšanu un sākt beidzot sportot;
Ingrīda, 44 gadi, neprecējusies, ir pieaudzis dēls - loloju plānu sākt mācības maģistrantūrā, uzlabot fizisko formu, atrast vairāk laika tuvajiem cilvēkiem;
Anita, 73 gadi, pensionāre, lepojas ar pieciem mazbērniem - esmu apņēmusies vairāk nūjot, staigāt un ēst veselīgu ēdienu, kā arī negrēkot ar vārdiem saskarsmē ar bērniem un mazbērniem.
