DŪMI

aerosols, ko veido kurināmā sadegšanas procesā radušās gāzes, nepilnīgas sadegšanas produkti (kvēpu daļiņas), minerālvielas (pelnu daļiņas), kā arī sveķvielas. Sadegot vienai tonnai akmeņogļu, rodas 200 kg pelnu, no kuriem 60% izdalās gaisā. Gaisu ar dūmiem piesārņo rūpniecības uzņēmumi, termoelektrocentrāles, dzīvojamo namu katlumājas. Dūmu daļiņu lielums nepārsniedz 10 μm, gaisā tās atrodas nepārtrauktā kustībā un atšķirībā no putekļiem praktiski nenosēžas smaguma spēka dēļ. Dūmi ietekmē gaisa fizikālās un ķīmiskās īpašības; to daļiņas var būt gaisā esošo ūdens tvaiku kondensācijas centri un izveidot miglu. Lielu pilsētu rūpniecības rajonos dūmi par 40% un vairāk samazina dabisko apgaismojumu, aiztur saules ultravioleto starojumu, līdz ar to stipri samazinot saules radiācijas bioloģisko iedarbību. Cilvēkam ieelpojot ar dūmiem piesārņotu gaisu, dūmu daļiņas nokļūst līdz plaušu alveolām. Ja dūmos esošajās pelnu daļiņās ir silīcija dioksīds, plaušās var izveidoties saistaudu mezgliņi (silikoze). Ir pierādīts, ka kvēpi satur kancerogēnus, kas veicina plaušu vēža rašanos. Kancerogēni veidojas, ne tikai nepilnīgi sadegot kurināmajam, - tie sastopami arī tabakas dūmos, kas izdalās, cilvēkam smēķējot. Kaitīgi uz organismu iedarbojas arī kurināmā sadegšanas procesā radušās gāzes (skatīt gaisa piesārņotība). Lai dūmu daudzums gaisā samazinātos, jācenšas pilnīgāk sadedzināt kurināmo

kurtuvēs, kā arī jāveic dažādi sanitārtehniskie pasākumi (skatīt gaisa sanitārā aizsardzība).