DOPINGS

farmakoloģiskie u.c. līdzekļi, kas īslaicīgi stimulē organisma fizisko un neirālo darbību. Par dopingu var izmantot dažādus farmakoloģiskos līdzekļus: psihomotoriskos stimulējošos līdzekļus (piem., amfetamīnu), kas palielina darbaspējas, ja cilvēks ir noguris; simpatomimētiskos amīnus (piem., efedrīnu), kas iedarbojas uz veģetatīvo nervu sistēmu; līdzekļus, kas ierosina

CNS (piem., strihnīnu, leptazolu); narkotiskos un pretsāpju līdzēkļus. (piem., morfīnu, heroīnu). Dopinga lietošana ir samērā izplatīta kapitālistiskajās valstīs profesionālajā sportā. Tāpēc nozīmīgākās (starptautiskās) sacīkstēs sportistus kontrolē attiecībā uz dopingu. Tā lietošanu nosaka ar jutīgām bioķīmiskām metodēm (gāzhromatogrāfiju, spektrofluorometriju u.c.). Sportistu, kas lietojis dopingu, diskvalificē. Dopinga lietošana ir pretrunā ar sporta humānajiem principiem, apdraud sportistu veselību un nereti kļūst pat par nāves cēloni.

PME: