DIATERMIJA

ārstēšana ar siltumu, kas rodas audos, ja caur tiem plūst augstfrekvences (1,625 MHz) elektriskā strāva; viens no elektroterapijas veidiem. Diatermijas strāvu slimniekam pievada ar 2 vai vairākiem svina vai speciāliem niķelētiem elektrodiem, ko uzliek tieši uz ādas vai ievada dobumos, piem., taisnajā zarnā. Lai nerastos ādas un arī dziļāko audu apdegumi, elektrodus cieši nostiprina pie ķermeņa, procedūras laikā tie nedrīkst pārvietoties. Procedūras ilgumu (10- 20 minūtes), strāvas stiprumu (0,2- 1,2 A), ārstēšanas kursu (6-12 reizes) nosaka ārsts.

Audu t° starp elektrodiem paaugstinās par vairākiem grādiem; nedaudz (par dažām grāda desmitdaļām) var paaugstināties arī visa ķermeņa t°. Procedūras laikā vairāk vai mazāk sasilst visi audi, caur kuriem plūst strāva. Siltums pastiprina asins un limfas cirkulāciju, uzlabo audu barošanos, vielmaiņu, mazina iekaisumu, sāpes un atslābina spazmas, pazemina muskuļu tonusu, iedarbojas nomierinoši. Diatermiju lieto galvenokārt subakūtu un hronisku iekaisumu (locītavu, muskuļu, nervu, dzemdes, olnīcu, nieru, plaušu u.c. orgānu), kā arī kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā. Diatermijas vietā bieži lieto īsviļņu terapiju. Diatermijas strāvu izmanto arī diatermokoagulācijā - audu piededzināšanā ar augstfrekvences maiņstrāvu.

PME: zarnas | sāpes