DIAGNOZE

īss slēdziens par slimības gadījuma būtību. Izvērstas, pilnīgas diagnozes noteikšana iespējama pēc vispusīgas slimnieka izmeklēšanas (skatīt diagnostika). Pilnīga diagnoze sniedz samērā vispusīgu informāciju par slimnieka veselības traucējumu raksturu, norādot slimības formu, stadiju, lokalizāciju, cēloņus un dažkārt arī citus slimību raksturojošus apstākļus. Ja slimniekam ir vienlaikus vairākas slimības, izšķir galveno diagnozi, blakusdiagnozi un komplikācijas. Galvenajā diagnozē norāda pamatslimību, kas rada lielākos veselības traucējumus. Dažreiz galvenā diagnoze ietver vairākas savstarpēji saistītas slimības - piem., hronisks bronhīts, plaušu emfizēma. Blakusdiagnozē norāda slimības, kas ar pamatslimību nav tieši saistītas un izraisa mazākus veselības traucējumus. Pamatslimībai var būt komplikācijas, piem., čūlas slimība var komplicēties ar kuņģa asiņošanu. Nepilnīgi noteiktu diagnozi pēc pirmās iepazīšanās ar slimnieku sauc par pagaidu diagnozi. Slimnīcā mirušiem cilvēkiem pēc patoloģiski anatomiskās izmeklēšanas nosaka patoloģiski anatomisko diagnozi.