BLUSAS

kukaiņu klases kārta; sīki (1-5 mm gari) asinssūcēji, kas parazitē uz siltasiņu dzīvniekiem un cilvēkiem. Pasaulē apmēram 1400 sugu, PSRS - 350, LPSR - 39. Uz cilvēka parazitē 3: cilvēka (Pulex irritans), suņa (Ctenocephalides canis) un kaķa blusas (C. felis). Kāpurs tārpveidīgs, 4-5 mm garš, pārtiek no organiskām atliekām. Cilvēka blusu attīstība labvēlīgos apstākļos ilgst 2-4 nedēļas (ola - 2-4, kāpurs - 6-12, kūniņa - 7-14 dienas), nelabvēlīgos - gadu un ilgāk. Pieaugusi blusa labvēlīgos apstākļos dzīvo 100-500 dienu; šajā laikā mātīte izdēj līdz 450 olu. Blusas var pārnēsāt apmēram 25 cilvēkam bīstamu slimību - mēra, tularēmijas, ērču encefalīta, brucelozes, liesas sērgas, hemorāģiskā drudža ierosinātājus. Blusas ir arī lenteņu starpsaimnieki. Asinis sūc atkārtoti, lielākā daļa - no vairāku sugu dzīvniekiem, tādējādi sekmējot slimību ierosinātāju cirkulāciju dabā. Epidemioloģiska nozīme tām blusas sugām, kas var sūkt cilvēka asinis. LPSR tādu ir apmēram 10, arī ģints Ceratophyllus pārstāvji.

Apkarošana. Telpas apstrādā ar 2% hlorofosa šķīdumu ūdeni (75- 100 ml uz 1 m2) vai aerosola preparātiem "Hlorofoss", "Dihlofoss" saskaņā ar tiem pievienoto instrukciju. Grīdu mazgājamam ūdenim piejauc terpentīnu (apm. 3%), lizolu (apm. 3%) vai vārāmo sāli (līdz 10%). Blusainus suņus mazgā ar metilacetofosa ziepēm vai apstrādā ar 0,15-0,2% karbofosa emulsiju (patur 15-20 min.) un pēc tam izmazgā. Att.

PME: