ARTĒRIJAS

02.04.2012

asinsvadi, pa kuriem asinis no sirds plūst uz visiem ķermeņa orgāniem un audiem. Pa lielā asinsrites loka artērijām tek arteriālas asinis, bet pa mazā asinsrites loka artērijām - venozas asinis. Lielā asinsrites loka galvenā artērija - aorta ar zariem piegādā asinis visam ķermenim. No augšupejošās aortas iet 2 vainagartērijas uz sirdi. No aortas loka sākas rokas un galvas stumbrs (tas sazarojas par labo kopējo miegartēriju un labo zematslēgkaula artēriju), kreisā kopējā miegartērija un kreisā zematslēgkaula artērija. Kopējās miegartērijas sadaloties apgādā ar asinīm kaklu, galvu un galvas smadzenes. Zematslēgkaula artērijas apasiņo plecu joslu un galvas smadzenes, bet to turpinājumi - paduses artērijas pāriet uz rokām. No krūšu aortas atzarojas barotājas artērijas uz visiem krūšu dobuma orgāniem un ribstarpu artērijām - uz krūškurvja sienām.

No vēdera aortas uz iekšējiem orgāniem iet pāra un nepāra artērijas. Pāra artērijas iet uz virsnierēm, nierēm un dzimumdziedzeriem. Lielākā no nepāra artērijām - trijzaru stumbrs sazarojas un piegādā asinis kuņģim, divpadsmitpirkstu zarnai, liesai, aknām un aizkuņģa dziedzerim. Otra nepāra artērija - apzarņa augšējā artērija baro aizkuņģa dziedzeri, visu tievo zarnu, resno zarnu līdz tās lejupejošajai daļai. Trešā nepāra artērija - apzarņa apakšējā artērija apgādā ar asinīm lejupejošo resno zarnu, S veida zarnu un taisno zarnu.

Uz vēdera dobuma sienām no vēdera aortas iet jostas artērija. Aortas gala zari - iegurņa kopējās artērijas sadalās par iegurņa iekšējām un ārējām artērijām. Iegurņa iekšējās artērijas apgādā ar asinīm iegurņa joslu un iekšējos orgānus mazajā iegurnī, bet ārējās artērijas apgādā ar asinīm kājas. Artērijas sienai ir iekšējā, vidējā un ārējā kārta. Artērijas iekšējā virsma ir pilnīgi gluda, to klāj endotēlijs - plakanas, citcitai cieši pieguļošas šūnas, kas ļauj asinīm netraucēti plūst pa asinsvadu. Aiz endotēlija atrodas plāns saistaudu slānis un iekšējā elastīgā membrāna, ar ko beidzas sienas iekšējā kārta.

Pēc vidējās kārtas uzbūves artērijas iedala elastīgā tipa un muskuļtipa artērijās. Elastīgā tipa artērijas ir ķermeņa lielākās artērijas - aorta un tās galvenie zari. To sienas vidējo kārtu veido citcitā ievietoti elastīgo audu cilindri, starp kuriem atrodas gludā muskulatūra un elastīgās šķiedras. Elastīgā tipa artērijas ir ļoti izturīgas, elastīgas; tās samazina un izlīdzina grūdienus, ar kādiem asinis atsevišķās porcijās tiek izsviestas no sirds aortā. Muskuļtipa artēriju sienas vidējo kārtu veido gludās muskuļšūnas, tāpēc tās nav tik elastīgas un asinis plūst daudz vienmērīgāk. Starp artērijas sienas vidējo un ārējo kārtu atrodas ārējā elastīgā membrāna. Artērijas ārējā kārta sastāv no saistaudiem, kuros daudz nervu un asinsvadu, kas baro arī pašu artērijas sienu. Paplašinoties un sašaurinoties artērijas regulē asins pieplūdi orgāniem; tā palielinās orgāna darbības laikā, bet samazinās miera stāvoklī. 2 att.

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Kādēļ ir nepieciešama diennakts asinsspiediena monitorēšana

Kādēļ ir nepieciešama diennakts asinsspiediena monitorēšana

Asinsspiediens ir viens no galvenajiem cilvēka veselības stāvokļa rādītājiem, un pat nelielas novirzes no tā normas prasa nopietnu uzmanību. Kādēļ ir nepieciešama un kā notiek diennakts asinsspiediena monitorēšana, stāsta Rīgas slimnīcas BIKUR HOLIM speciālisti. 

Aktuālie piedāvājumi

Harmoniskās svārstības

Harmoniskās svārstības

Ar biorezonanses metodi ļoti labi var ārstēt nervu sistēmas slimības, regulācijas traucējumus un bērnu slimības, nieru slimības, aknu slimības, aizkuņģa dziedzera slimības, bronhiālo astmu, galvassāpes, bezmiegu, depresiju, autismu. 
Kas ir biorezonanses metode un kā tā darbojas, stāsta Dr. Irēna Mangale.

Bērnu dermatologs palīdzēs būt drošiem par sava bērna ādas veselības stāvokli

Bērnu dermatologs palīdzēs būt drošiem par sava bērna ādas veselības stāvokli

Cik daudz vecāku zina, ka arī bērniem profilaktiski jāapmeklē ādas ārsts – dermatologs? Patiesībā āda ir lielākais cilvēka orgāns, jo tā mūs pasargā no ārējās vides kaitīgās ietekmes, vada termoregulāciju, kā arī pasargā no traumām. 

Video

Bioregulatorā medicīna (VIDEO)

Bioregulatorā medicīna (VIDEO)

Mūsdienās pieejamā informācija ļauj apzināt aptuveni  90% datu par cilvēka ģenētisko izcelsmi, taču pētījumi ir jāturpina, koncentrējoties uz to, kādas ir ģenētiskā koda īpašības bioķīmiskajās norisēs. No kādiem faktoriem atkarīga cilvēka veselība un kā funkcionē bioregulatorā medicīna, skaidro Mērilendas universitātes Medicīnas skolas pētnieks Braiens Bermans (Brian Berman).

Produktu testi

Testa rezultāti: Uztura bagātinātājs PROBIO‘STICK 

Testa rezultāti: Uztura bagātinātājs PROBIO‘STICK 

Martā un aprīlī medicine.lv piedāvāja testēt uztura bagātinātāju PROBIO‘STICK ar saldinātāju un plūmju garšu.

Testa rezultāti: Engystol - homeopātiska palīdzība saaukstēšanās gadījumā

Testa rezultāti: Engystol - homeopātiska palīdzība saaukstēšanās gadījumā

Martā medicine.lv piedāvāja testēt homeopātisku preparātu Engystol – ātru homeopātisku palīdzību saaukstēšanās gadījumā.

Testa rezultāti: Ekoell krēms matu kopšanai "Kliņģerīte"

Testa rezultāti: Ekoell krēms matu kopšanai "Kliņģerīte"

Februārī un martā medicine.lv sadarbībā ar "Ekoell" piedāvāja testēt krēmu matu kopšanai "Kliņģerīte".

Uzņēmējs runā

Salons "Gaismas kosmetoloģija"

lazer

Lāzerepilācija, ko veic ar diodu lāzeri, ir veids, kā uz visiem laikiem atbrīvoties no nevēlama ķermeņa apmatojuma, kā arī ieaugušiem matiņiem un kairinājuma, kas rodas citu epilācijas procedūru laikā.