ĀRSTNIECISKAIS UZTURS

02.04.2012

ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uztura ārstnieciska un profilaktiska iedarbība uz organismu; kompleksās terapijas obligāta sastāvdaļa. Ārstnieciskais uzturs ir ieviests visās PSRS veselības aizsardzības iestādēs. No vesela cilvēka uztura ārstnieciskais uzturs atšķiras ar uztura režīmu, uzturlīdzekļu kvalitāti, kvantitāti vai arī tikai ar uzturlīdzekļu kulināro apstrādi.

Ārstnieciskais uzturs ir nepieciešams, lai slimajā organismā novērstu vielmaiņas traucējumus un tādējādi sekmētu citu ārstniecības paņēmienu (medikamentozā, staru u.c. terapija) iedarbību. Nereti ārstnieciskais uzturs mazina atsevišķu ārstniecības paņēmienu nelabvēlīgo ietekmi uz organismu. Bieži āstnieciskais uzturs ir galvenais ārstniecības līdzeklis, dažreiz tas veido nepieciešamo fonu cita veida terapijai.

Ārstnieciskajā uzturā ir pieņemtas diētas (izstrādājis un pieņēmis PSRS Medicīnas zinātņu akadēmijas Uztura institūts), ko apzīmē ar kārtas numuriem no I līdz XV (dažas diētas praksē nav ieviesušās). Katru no šim diētām lieto vai nu vienas, vai vairāku slimību gadījumā. Diētu nosaka ārstējošais ārsts saskaņā ar slimnieka ārstēšanas plānu,organisma individuālajām īpatnībām, ierasto uzturu un slimības gaitu.

Mājas apstākļos ārstnieciskais uzturs iespējams tikai tad, ja stingri ievēro visus ārsta norādījumus. Ārstniecisko uzturu slimnieks pēc iznākšanas no stacionāra var saņemt īpašā sabiedriskās ēdināšanas iestādē - diētiskajā ēdnīcā. Ārstnieciskajā uzturā jābūt visām organismam nepieciešamajām uzturvielām (olbaltumvielām, taukiem, ogļhidrātiem, vitamīniem, minerālvielām) slimības veidam un stadijai atbilstošā daudzumā.

Ārstnieciskajam uzturam jānodrošina slimā organisma vielmaiņas procesi, organismam vajadzīgais plastiskais un enerģētiskais materiāls, organisma aizsargmehānismu veidošanās. Izmantojot fizioloģijas un bioķīmijas atzinumus un kulinārijas noteikumus, kā arī ņemot vērā uzturlīdzekļu ķīmisko sastāvu, dietoloģija cenšas ārstniecisko uzturu arī dažādības ziņā tuvināt vesela cilvēka uzturam. Jebkurai diētai jāatbilst normālam, pilnvērtīgam uzturam - dienā slimniekam jāuzņem 100 g. olbaltumvielu, 70- 80 g tauku, 300-350 g ogļhidrātu ar kopīgo enerģētisko vērtību 9600- 11 000 kJ (2300-2600 kcal). Olbaltumvielu avots ārstnieciskajā uzturā: svaiga, liesa, mīksta gaļa; svaigas, liesas, mazasakainas zivis; olas (ēdienos, omletēs un mīksti vārītas); svaigs piens, skāba piena produkti, svaigs biezpiens, mīksts, maigs siers; dažādi putraimi (mīksti izsautēti), makaroni, iepriekšējās dienas maize, raugs; tauku avots: pilnpiens, krējums, pilnpiena biezpiens, siers, olas dzeltenums, augu eļļas (obligāti visās diētās), margarīns (tikai cepšanai) ; ogļhidrātu avots: cukurs, medus, ievārījums, maize, milti, makaroni, putraimi, pākšaugi, kartupeļi, augļi, ogas, dārzeņi (bet ne cieti, kokaini, rupjšķiedraini). Vitamīnu avots ārstnieciskajā uzturā: nekarsēts sviests, krējums, eļļas (labāk nerafinētas), olas dzeltenums, dārzeņi (sevišķi zaļo lapu), augļi, ogas un to sulas, aknas, rauga ēdieni un dzērieni, rupju miltu maize, kliju novārījums, rožu augļu tēja un sīrups, sasmalcināti zaļumi.

Diēta maināma atkarībā no slimības gaitas. Kad īpaša diēta nav vajadzīga, slimniekam pakāpeniski jāpāriet uz pilnvērtīgāku uzturu. Hronisku slimību gadījumā, kad diēta jāievēro ilgāku laiku, tā sastāva ziņā, cik vien iespējams, jātuvina normālam uzturam; šai laikā ārstnieciskais uzturs no normāla uztura atšķiras galvenokārt ar uzturlīdzekļu izvēli un to sagatavošanas veidu. Ļoti ierobežotās, stingrās diētas ieteicamas pavisam īsu laiku, jo tās ir fizioloģiski nepilnvērtīgas un var nelabvēlīgi ietekmēt slimo organismu. Arī pāragra un strauja pāreja uz normālu uzturu var radīt slimības paasināšanos.

Galvenais ārstnieciskā uztura priekšnoteikums ir regulāras ēdienreizes (uztura režīms). Ja nav citu ārsta norādījumu uztura režīmā parasti paredzētas 4 ēdienreizes dienā (silts ēdiens arī brokastīs un vakariņās). Ja slimniekam nav izteiktu vielmaiņas traucējumu, ārstniecības iestādē viņam nosaka vispārīgo (XV) diētu (mājas apstākļos tā atbilst racionālam uzturam). No vispārīgās diētas pēc uzturlīdzekļu sagatavošanas veida maz atšķiras diēta, kas jāievēro tuberkolozes slimniekiem, kā arī slimniekiem atveseļošanās periodā (XI diēta). Pārējās diētas lieto, ja traucēta kāda orgāna vai orgānu sistēmas darbība.

Diētai jāatvieglo slimā orgāna darbība. Tāpēc ir ļoti svarīgi izvēlēties diētā atļautos uzturlīdzekļus un tos pareizi sagatavot. Izšķir saudzējošas un kairinošas diētas. Saudzējoša diēta slimo orgānu saudzē termiski, mehāniski vai ķīmiski. Tā, piem., kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimniekiem nav atļauti ļoti auksti un karsti ēdieni un dzērieni (saldējums, tēja), blīvi, šķiedraini dārzeņi (pāraugušas bietes vai kāļi, kāposti), ekstraktvielas saturošie stiprie gaļas buljoni. Kairinoša diēta veicina slimā orgāna darbību, tomēr to nepārslogojot. Tā, piem., slimniekiem, kuriem ir pamazināts sālsskābes daudzums kuņģa sulā, ārstnieciskajā uzturā jābūt ēdieniem un dzērieniem, kas veicina gremošanas sulu izdalīšanos (dārzeņu sulas, salāti, buljoni); slimniekiem, kuriem ir kūtra zarnu darbība, ārstnieciskajā uzturā jālieto vairāk šķiedrvielas, pektīnvielu, skābā piena produktu.

Daži uzturlīdzekļi (piens, biezpiens, medus u.c.) ārstnieciskajā uzturā tiek iekļauti kā ārstniecības līdzekļi. Vairāku slimību gadījumā atsevišķu uzturvielu daudzums var būt palielināts vai samazināts. Olbaltumvielu devu ierobežo nieru slimniekiem, taukus - cilvēkiem, kuriem ir aptaukošanās un ateroskleroze, ogļhidrātus (it īpaši tīrā veidā) - cilvēkiem, kam ir cukura diabēts, vārāmo sāli - nieru un sirds slimniekiem. Olbaltumvielu devu palielina kuņģa slimniekiem, minerālvielas (kāliju) - sirds slimniekiem, vitamīnus - akūtu infekcijas slimību, hronisku slimību, aknu un žults izvadceļu slimību gadījumā.

Slimniekiem, kam ir kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla, hronisks gastrīts (ja ir normāls vai palielināts sālsskābes daudzums kuņģa sulā), akūts gastrīts, kā arī gastrīta paasinājums, nieru bļodiņu un urīnpūšļa iekaisums, nepieciešams fizioloģiski pilnvērtīgs, ļoti dažāds uzturs (I diēta). Diēta ķīmiski un mehāniski saudzē kuņģi, piegādā organismam visas nepieciešamās uzturvielas.

Ja slimnieka masa zem normālas, diētas enerģētisko vērtību palielina, lietojot vairāk sviesta, krējuma un olas dzeltenuma. Visi ēdieni vārīti vai tvaikoti, ļoti mīksti sagatavoti no sasmalcinātiem vai samaltiem uzturlīdzekļiem; tikai silti. I diētas sastāvs: 100 g olbaltumvielas (ne mazāk par 60% dzīvnieku), 100 g tauku, 400 g ogļhidrātu ar kopīgo enerģētisko vērtību 12 500-14 700 kJ (3000-3500 kcal); ne mazāk par 2 mg A vitamīnu, 4 mg B1 vitamīnu, 4 mg B2 vitamīnu., 30 mg PP vitamīnu, 100 mg С vitamīnu; ne mazāk par 0,8 g kalcija, 1,6 g fosfora, 0,5 g magnija, 15 mg dzelzs. Vārāmā sāls daudzums samazināts (8-10 g), brīvais šķidrums - 1,5 l, kopīgais ēdienu daudzums - 2,5-3 kg; 5-6 ēdienreizes, ēdieni nelielās devās. Atļautie uzturlīdzekļi: piens un tā produkti, olas, liesa, mīksta gaļa, zivis, makaroni, nobriedusi baltmaize, jauni, maigi dārzeņi, kartupeļi, saldi augļi un ogas kompotā, saldinātas sulas, veģetārās un piena zupas, biezputras, baltās mērces, vāja kafija un tēja, cukurs. Aizliegtie uzturlīdzekļi: stiprs gaļas, zivju, dārzeņu buljons, cepti un apcepti produkti, brūnās mērces, gaļas un zivju konservi, desas, skābi un sāļi ēdieni, rupju miltu un skābas mīklas maize, stipra kafija un tēja, kairinošas garšvielas un garšaugi, kompakti ēdieni (klimpas, pankūkas), cieti, kokaini dārzeņi, negatavi, skābi augļi un ogas.

Akūta gastrīta vai čūlas slimības paasinājuma laikā slimnieka ārstnieciskā uztura uzturlīdzekļi tie paši, kas I diētā, bet daudz rūpīgāk sasmalcināti, samalti; ēdiena devas nelielas, 5-6 reizes dienā (I diētas A forma). Pēc operācijas vismaz pusgadu slimniekam jāievēro noteikta diēta (I diētas R forma). Uzturlīdzekļi vairs nav jāsasmalcina, atļauti viegli kuņģa sekrēcijas kairinātāji, 5-6 ēdienreizes, ēdiena devas nelielas. Cilvēkiem, kam ir hronisks gastrīts (ja ir pamazināts vai nepietiekams sālsskābes daudzums kuņģa sulā), hronisks gastroenterīts, nepieciešams fizioloģiski pilnvērtīgs, dažāds uzturs, kurā samazināts ļoti rupju augu šķiedrvielu daudzums (II diēta). Diēta stimulē kuņģa sulas sekrēciju, palielina gremošanas fermentu aktivitāti, normalizē kuņģa un zarnu motoriku. II diētas sastāvs: 120-130 g olbaltumvielu, līdz 100 g tauku, 300-350 g ogļhidrātu ar kopīgo enerģētisko vērtību 13 400 kJ (3200 kcal); 100 mg С vitamīna, 4 mg B1 vitamīna, 4 mg B2 vitamīna, 30 mg PP vitamīna, 2 mg A vitamīna; 0,8 g kalcija, 0,5 g magnija, 1,6 g fosfora, 15 mg dzelzs. Vārāmais sāls pietiekamā daudzumā, brīvais šķidrums - 1,5 l; 5 ēdienreizes dienā.

Lielāka iekaisuma gadījumā ierobežots vārāmais sāls un ogļhidrāti. Atļautie uzturlīdzekļi: piens, olas (mīksti vārītas), krējums, sviests, augu eļļas, biezpiens, maigs siers, gaļas, sēņu, dārzeņu buljoni, dažādas zupas (maz treknas), mērces (maz), liesa gaļa, arī cepta, bet ne stipri taukvielās sacepta (tauki nomāc kuņģa sekrēciju), mīkstas desas, aknas, svaigas liesas zivis (ceptas un vārītas), izmērcēta siļķe, šprotes, sardīnes, dažāda nobriedusi maize, liesi cepumi un kūkas, viegli miltu ēdieni, makaroni, vārīti dažādi putraimi, pākšaugi biezeņa veidā, kartupeļi u.c. dārzeņi ar maigu šķiedrvielu - vārīti, sautēti, cepti, bet ne taukvielās apcepti, labi sasmalcināti arī salātos (ar augu eļļu) - sevišķi ēšanas sākumā; dārzeņi ar rupjāku šķiedrvielu - biezeņa veidā, visi augļu un ogu ēdieni, mīksti saldie augļi (arī svaigi), cukurs, medus, ievārījums, daži saldumu veidi, mērenā daudzumā sīpoli, ķiploki, nekairinošas garšvielas, tēja, kakao, kafija, sāļi ēdieni un ēdienu skābināšana.

Slimniekiem, kam ir akūts vai hronisks zarnu iekaisums ar caureju paasinājuma periodā vai kam caureja mijas ar aizcietējumu, ārstnieciskais uzturs ir fizioloģiski nepilnvērtīgs (IV diēta). Diēta mehāniski un ķīmiski maksimāli saudzē zarnu gļotādu, aizkavē rūgšanas un pūšanas procesus zarnās un mazina iekaisuma parādības zarnu gļotādā. Slimniekam vajadzīgs normāls vai nedaudz palielināts olbaltumvielu daudzums, samazināts tauku un ogļhidrātu, kā arī vārāmā sāls daudzums. Ēdieni vārīti, tvaikoti, caurberzti (silto ēdienu t° - 55-60°, auksto ne zemāka par 15°). IV diētas sastāvs: 80-100 g olbaltumvielu, 80 g tauku, 300 g ogļhidrātu (kopīgā enerģētiskā vērtība apmēram 10 000 kJ jeb 2400 kcal), 6-8 g vārāmā sāls. Daudz vitamīnu (sevišķi В grupas, C), kalcija, dzelzs, mikroelementu. Daļa vitamīnu jāuzņem vitamīnu koncentrātu vai preparātu veidā. Dabisko vitamīnu un mikroelementu avots - citrona u.c. vitamīniem bagātu augļu, ogu un dārzeņu sula, kliju novārījums, aknas, raugs, olas dzeltenums, eļļas. 5-6 ēdienreizes. Atļautie uzturlīdzekļi: vārīts piens (tikai ēdienu gatavošanai un mazliet pie kafijas), kefīrs, jogurts, acidofilais piens, tēja, kafija, uz pusēm ar ūdeni atšķaidītā pienā vārīts kakao, nobriedusi baltmaize, sausi cepumi, putras, nesālīts sviests, vārīts salds krējums, maz ieskābis skābais krējums, saberzts biezpiens, irdeni biezpiena ēdieni, nedaudz maiga, mīksta siera, mīksti vārītas olas, tvaikots olu kultenis un omlete, gaļas, zivju, dārzeņu attaukota buljona zupas ar caurberztiem dārzeņiem, rīsiem, makaroniem; vārīta, tvaikota, gk. malta liesa, mīksta liellopa, teļa, truša, vistas gaļa, teļa aknas, svaigas liesas zivis bez ādas, gabaliņš izmērcētas siļķes vai liesa, vārīta šķiņķa; mērces vietā buljons, dažādi uz pusēm ar ūdeni atšķaidītā pienā, buljonā vai ūdenī vārīti, irdeni putraimu un makaronu ēdieni, kartupeļu un maigāku dārzeņu (burkānu, ziedkāpostu, spinātu u.c.) biezenis; svaigi dārzeņi ik dienas, dārzeņi biezeņa veidā; saldu ogu un augļu ķīselis, caurberzts kompots, želeja; mīksti saldi augļi un ogas biezenī, atšķaidītas un saldinātas dārzeņu, ogu, augļu sulas; ļoti mēreni cukurs, maigas garšvielas un garšaugi, citrona sula, citronskābe ēdienu paskābināšanai. Ja caureja mijas ar aizcietējumu, diētu papildina ar lielāku daudzumu vārītu vai sautētu dārzeņu, augļu kompotu, svaigu rūgušpienu un kefīru; vairāk var lietot sviestu, krējumu, eļļas, cukuru, atļauta pastāvējusi rudzu un rupju kviešu miltu maize; maigi augļi, ogas, dārzeņi (tomāti, salāti, spināti) arī svaigā veidā, kā arī izmērcēti nevārīti žāvētie augļi. Veselības stāvoklim uzlabojoties, arvien biežākas var būt dienas ar normālu uzturu; veselībai pasliktinoties, atkal jāievēro IV diēta. Tomēr arī pēc pilnīgas izveseļošanās ilgāku laiku nedrīkst lietot treknus, ļoti sāļus un skābus ēdienus, rupjšķiedrainus dārzeņus, pikantus konservus, asas garšvielas, aukstus ēdienus un dzērienus (sevišķi gāzētus). Uzmanīgi jālieto dārzeņu salāti, svaigi augļi un ogas. Akūtas caurejas laikā 24 st. jāatturas no ēšanas, bet šķidrums noteikti ir jāuzņem (IV diētas A forma). Sākumā atļauta tikai dabiskā, kumelīšu, piparmētru, kaltētu melleņu ogu, rožu augļu tēja bez cukura, vēlāk - baltmaizes sausiņi, sausi, liesi cepumi, buljons, ūdenī vai buljonā vārīta tume; ne visai salds melleņu, upeņu vai žāvētu augļu sulas ķīselis vai želeja, ūdenī vārīti, caurberzti rīsi ar nelielu sviesta piedevu; svaigs, saberzts biezpiens.

Pakāpeniski diētu paplašina ar uzturlīdzekļiem, kas atļauti IV diētā, maksimāli saudzējot zarnas. Jārūpējas par pietiekamu C, B1, B2, PP, B12 vitamīnu daudzumu.

Cilvēkiem, kam ir hronisks hepatīts, kurš saistīts ar aknu taukaino deģenerāciju, nepieciešams fizioloģiski pilnvērtīgs ārstnieciskais uzturs ar normālu olbaltumvielu un ogļhidrātu daudzumu, samazinātu tauku un vārāmā sāls (3-4 g diennaktī) daudzumu, daudz vitamīnu, sevišķi А, C, В grupas (V diēta). Diēta palielina aknu funkcionālās spējas, mazina distrofiskas un iekaisuma parādības aknās, sekmē tauku izvadīšanu no aknām, mazina žults sastrēgumu aknās. Ēdieni vārīti, sautēti, bez ekstraktvielām; izvārītos produktus var mazliet apcept taukos, dārzeņus un kartupeļus var cept krāsnī, uzturlīdzekļi var nebūt sīki sasmalcināti. Taukus pievieno jau gataviem ēdieniem. V diētas sastāvs: 100-140 g olbaltumvielu (aknu slimniekiem tās ir ārstniecības līdzeklis, piem., biezpienā ir daudz aminoskābes metionīna, kas nepieciešams holīna sintēzei un pasargā aknas no tauku uzkrāšanās), 70-80 g tauku, 350-400 g ogļhidrātu (kopīgā enerģētiskā vērtība 12 600-13 800 kJ jeb 3000-3300 kcal); apmēram 150 mg holesterīna, 4 mg holīna, 12 mg lecitīna, smg metionīna, 2,5 mg A vitamīna, 7 mg karotīna, 8,4 mg B1 vitamīna, 8 mg B2 vitamīna, 100 mg С vitamīna, folijskābe, B12 vitamīns. 4 ēdienreizes. Atļautie uzturlīdzekļi: biezpiens (līdz 300 g dienā); liesa gaļa (100-150 g) un zivis (sevišķi menca, zandarts, līdz 250 g); sojas pupas un milti, rīsu, auzu, griķu putraimi kopā ar pienu un biezpienu; olas (1 ola dienā, labāk ēdienos); nekarsēti piena tauki (pilnpiens, skābs krējums, sviests) un augu eļļas. Veģetārās, piena, augļu zupas, rauga ēdieni un dzērieni, kliju novārījums, rupju miltu maize; auzu, miežu, griķu putraimi; augļi, ogas, daudz dārzeņu (it īpaši burkāni, ķirbji, lapu dārzeņi - arī kā karotīna avots); medus, vāja tēja un kafija, nedaudz garšvielu un garšaugu. Aizliegtie uzturlīdzekļi: gaļas zupas un mērces, majonēze; trekni produkti - gaļa, putni, zivis; maize, kūkas, pankūkas, pīrāgi; taukos cepti produkti, desas, pikanti gaļas un zivju konservi, kūpināti, sālīti gaļas un zivju produkti, sēnes, asāki garšaugi (sīpoli, ķiploki, mārrutki) un asas garšvielas; šokolāde un tās izstrādājumi; ļoti auksti ēdieni un dzērieni.

Akūta aknu iekaisuma gadījumā (V diētas A forma) nepieciešamas 1-2 atslodzes dienas, vislabāk ar augļiem un ogām un to sulām, pēc tam - silti dzērieni, piena zupas, pusšķidras biezputras; ķīseļi, želejas, pienā iejaukts saberzts biezpiens. Diētu paplašina, uzmanīgi palielinot tauku patēriņu līdz atļautajam daudzumam, un pāriet uz V diētu. Slimniekiem, kuriem ir žultspūšļa un žults izvadceļu iekaisums, kas var izraisīt aknu iekaisumu vai pievienoties aknu hroniskam iekaisumam, ārstnieciskais uzturs (V diētas Ž forma) sekmē žults veidošanos aknās, tās izdalīšanos no žultspūšļa un žults izvadceļiem, uzlabo organisma vielmaiņu. 4-5 ēdienreizes regulāri vienā un tai pašā laikā (lai sekmētu ritmisku žultspūšļa iztukšošanos); ēdiena devas nelielas. Atļautie uzturlīdzekļi: rūpīgi sasmalcināti dārzeņi (vislabāk ar augu eļļu), jo šķiedrviela sekmē žults plūsmu žults izvadceļos, kā arī daudz šķidruma, kas iedarbojas līdzīgi, turklāt atšķaidot žulti.

Aknu slimniekiem, arī žultsakmeņu slimības gadījumā ieteicamas periodiskas atslodzes dienas (sevišķi dārzeņu dienas). Pārējās diētas prasības tādas pašas kā V diētā. Aizliegti uzturlīdzekļi, kuros daudz holesterīna un purīnvielu (dzīvnieku tauki, iekšējie orgāni; jāierobežo olas dzeltenums), ļoti auksti ēdieni un dzērieni. Ja aknu un žults izvadceļu iekaisuma gadījumā ir aizcietējumi, slimniekam vajadzīgs enerģētiskā ziņā pilnvērtīgs ārstnieciskais uzturs ar normālu olbaltumvielu un ogļhidrātu daudzumu, mēreni ierobežojot taukus, palielinot magnija un vitamīnu daudzumu (V diētas variants - t.s. magnija diēta). Diēta stimulē žultspūšļa un resnās zarnas darbību, sekmē holesterīna izvadīšanu no organisma un nomierinoši ietekmē nervu sistēmu. Ik dienas jāēd maize un konditorejas izstrādājumi no klijām, kliju novārījums; jāpalielina dārzeņu, augļu, griķu, miežu putraimu daudzums. Magnija diētas sastāvs: 100 g olbv., 80 g tauku, 450 g ogļhidrātu (kopīgā enerģētiskā vērtība apm. 12 600 kJ jeb 3000 kcal); apm. 1300 mg magnija (V diētā - apm. 300 mg), 2000 mg fosfora, 850 mg kalcija, 1,5 g nātrija (bez sāls pievienošanas uzturam), 400 mg holesterīna; 2mg A vitamīnu, 4 mg B1 vitamīnu, 52 mg PP vitamīnu, 175 mg C vitamīnu, palielināts mangāna, cinka u.c. mikroelementu daudzums. Magnija diētas piemērs: 200 g baltmaizes, 100 g kviešu kliju, 85 g miltu, 50 g sviesta, 100 g cukura, 20 g griķu putraimu, 50 g kviešu putraimu, 350 g kartupeļu, 100 g burkānu, 100 g gaļas, 200 g piena, 100 g biezpiena, 50 g krējuma, 100 g kāpostu, 50 g tomātu, 20 g ābolu, 30 g augu eļļas, 200 g kefīra, 200 g rožu augļu novārījuma, 500 g aprikožu sulas, 300 g kliju novārījuma, 1 ola. Pārējās diētas prasības tādas pašas kā V diētā.

Slimniekam, kam ir dažādas izcelsmes hronisks aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts) paasinājuma fāzē, nepieciešams fizioloģiski pilnvērtīgs ārstnieciskais uzturs ar palielinātu olbaltumvielu daudzumu, maksimāli samazinot ekstraktvielas, holesterīnu saturošus produktus, grūti kūstošus taukus un to skaldproduktus, kas rodas, tos cepot (V diētas P forma). Diēta sekmē aizkuņģa dziedzera funkciju normalizēšanos, paaugstinot to olbaltumvielu sintēzi, kas vajadzīgas aizkuņģa dziedzeru fermentu un to inhibitoru (kavētāju) sintēzei, mehāniski un ķīmiski saudzē kuņģa un zarnu gļotādu, mazina žultspūšļa reflektorisko ierosināmību, aizkavē aknu un aizkuņģa dziedzera distrofiju. Ēdieni vārīti, tvaikoti, caurberzti, mīksti, silti. Diētas sastāvs: 150 g olbaltumvielu (60-70% dzīvnieku olbaltumvielu), 80 g tauku (80-85% dzīvnieku), 350 g ogļhidrātu galvenokārt cietes veidā (kopīgā enerģētiskā vērtība apm. 11 700 kJ jeb 2800 kcal); 5,9 g nātrija, 0,964 g kalcija, 3,750 g kālija, 0,308 g magnija; A, C, B1, B2, B6, PP, B12 vitamīnu 6 ēdienreizes. Aizliegtie uzturlīdzekļi: kāposti, pākšaugi, gāzēti dzērieni, ļoti auksti ēdieni un dzērieni (saldējums).

Slimniekiem akūta vai hroniska nieru iekaisuma gadījumā nepieciešams ārstnieciskais uzturs, kas ķīmiski saudzē nieres, mazina iekaisumu un sekmē ārstēšanu ar citām metodēm (VII diēta). Olbaltumvielu šķidruma un sāls daudzumu nosaka ārsts atkarībā no slimo nieru darba spējām. Ja nieru darbības traucējumi ir akūti, 2 dienas nedrīkst neko ēst, pat dzert; ļoti stipru slāpju gadījumā - tējk. tējas vai saldas sulas. Pēc tam jāievēro VII diētas A forma. Diētas sastāvs: 25 g olbaltumvielas, līdz 60 g tauku, 330 g ogļhidrātu (kopīgā enerģētiskā vērtība apm. 8400 kJ jeb 2000 kcal); 1 l šķidruma, 400-450 ml brīvā veidā. Atļautie uzturlīdzekļi: smalko miltu, rīsu un mannas biezputras; augļi, ogas, to kompoti un ķīseļi; vārīti, maigi dārzeņi (arī salātos), kartupeļi; piens, nesālīts sviests, krējums, biezpiens, olas, bezsāls maize. Stāvoklim uzlabojoties, diētu var paplašināt (VII diētas B forma). Diētas sastāvs: līdz 60 g olbaltumvielu (no tām 50 g vārītas gaļas vai zivs), līdz 80 g tauku, 400 g ogļhidrātu (kopīgā enerģētiskā vērtībā apm. 10 500 kJ jeb 2500 kcal); visi vitamīni (sevišķi А, С, P, B1), holīns; vārāmo sāli pie ēdieniem neliek, bet dod slimniekam, cik ārsts atļāvis; 1,5 l šķidruma (0,5 l brīvā veidā). Stāvoklim vēl vairāk uzlabojoties, pāriet uz VII diētas С formu, kurā ir līdz 80 g olbaltumvielu (1/3 var būt gaļas vai zivju), 80 g tauku, līdz 450 g ogļhidrātu (kopīgā enerģētiskā vērtība 12 600 kJ jeb 3000 kcal); 1,5-1,7 l šķidruma (600-650 ml brīvā veidā). Atļautie uzturlīdzekļi: biezpiens, piens (salds, skābs, ne vairāk par 0,5 l dienā), olas, vārīta gaļa (līdz 150 g) un zivis (labāk saldūdens), graudaugu produkti, kartupeļi, jebkuri ogļhidrātu un tauku produkti (arī augu eļļas), kuros nav nemaz vai arī ir maz sāls, veģetārās zupas, vāja tēja un kafija (ne pupiņu kafija). Garšas uzlabošanai vārīto gaļu un zivis var apcept. Var lietot arī nieres nekairinošas garšvielas (ķimenes, vaniļu, kanēli, anīsu, kardamonu), garšaugus (nedaudz sakapātu pētersīļu un diļļu, vārītus vai apceptus sīpolus), tomātus vai to biezeni (bez sāls), skābu krējumu, citrona, dzērveņu sulu, citronskābi, mazliet atšķaidīta etiķa, nedaudz sēņu.

Urīna izdales veicināšanai ar ārsta atļauju var lietot ķirbjus, arbūzus un kabačus. Aizliegtie uzturlīdzekļi: gaļas un zivju zupas un mērces, desas, konservi, cepta, sālīta un kūpināta gaļa un zivis (ekstraktvielu dēļ), spināti, skābenes, rabarberi, pākšaugi, kafija un stipra tēja, asas garšvielas un garšaugi (ķiploki, sīpoli, mārrutki, redīsi, rutki, selerijas). А, В un С formu maina atkarībā no slimības stāvokļa, samērā drīz pārejot uz diētas pilnvērtīgāko С formu; stāvoklim pasliktinoties, pāriet atkal uz diētas formu ar mazāku olbaltumvielu daudzumu vai pat izmanto atslodzes dienas (augļu, ogu, dārzeņu, salātu, bet ne piena, jo tajā ir samērā daudz sāls). Slimības laikā ieteicamas 1-2 bezsāls dienas vai arī, ja ilgstoši lietots ļoti maz sāls, vienu dienu ēdieniem var pievienot 5-10 g sāls.

Nieru hronisku slimību gadījumā, kad diēta jāturpina gadiem ilgi, sāli nav ieteicams lietot mazāk par 6-8 g dienā.

Slimnieki, kam ir nieru bļodiņu, urīnceļu un urīnpūšļa iekaisums, arī var lietot VII diētu. Ar ārstniecisko uzturu var sekmēt urīna izdalīšanos un urīna reakcijas maiņu, kas ir mikroorganismu attīstībai nelabvēlīgi faktori. Atļautie uzturlīdzekļi: olas, piens jebkurā veidā, biezpiens, sviests, salds un skābs krējums, augu eļļas, maize un cepumi, liesas kūkas, jebkuri miltu, makaronu, putraimu ēdieni, veģetārās zupas, dārzeņi (izņemot skābus kāpostus un gurķus, rutkus, redīsus, skābenes, rabarberus, spinātus), ogas un augļi (izņemot ļoti skābus), cukurs, medus, ievārījums. Lai mainītu urīna reakciju, ieteicams 3 dienas lietot uzturlīdzekļus, kas rada organismā skābu novirzi (gaļa, zivis, olas, biezpiens, krējums, sviests, siers, maize, auzu pārslas, rīsi, pākšaugi, rieksti, ziedkāposti, brūklenes, šokolāde), 2 dienas - parasto diētu, kas atļauta urīnceļu iekaisuma gadījumā, 3 dienas - diētu, kas rada organismā bāzisku novirzi (piens, kefīrs, gurķi, tomāti, salāti, bietes, burkāni, kartupeļi, augļi, ogas, sēnes). Dienās ar skābas novirzes diētu šķidruma daudzumu ierobežo, lai palielinātos urīna skābā reakcija, un samazina vārāmā sāls daudzumu, lai samazinātos urīna izdalīšanās. Bāziskā uztura dienās jādzer daudz šķidruma, lai skalotu nieres. Urīna izdalīšanos sekmē silti dzērieni (rožu augļu, liepziedu, kumelīšu ziedu, milteņu tēja), augļu un ogu sulas, piens, kefīrs, minerālūdeņi, āboli, arbūzi, melones, ķirbji. Aizliegtie uzturlīdzekļi: buljons, cepta gaļa un zivis, gaļas un zivju mērces un konservi, desas, asi sieri, pākšaugi, spināti, skābenes, rabarberi, asas garšvielas un garšaugi, ļoti skābi, sāļi ēdieni, dūmoti produkti. Akūtajā slimības periodā slimniekam gaļa nav ieteicama.

Aptaukošanās gadījumā slimnieka ārstnieciskais uzturs ir apjomīgs, bet ar mazu enerģētisko vērtību, tajā samazināts ogļhidrātu, tauku, šķidruma un sāls daudzums, kā arī ekstraktvielas, garšvielas, bet palielināts olbaltumvielu un augu šķiedrvielas daudzums (VIII diēta). Diēta iedarbojas uz organisma vielmaiņu tā, ka aizkavē un novērš lieku tauku uzkrāšanos audos. VIII diētas sastāvs (atkarībā no aptaukošanās pakāpes): 100-150 g olbaltumvielu, 65-70 g tauku, 100-250 g ogļhidrātu; kopīgo enerģētisko vērtību pakāpeniski samazina līdz 50% no normālai ķermeņa masai atbilstošā lieluma. 4-6 ēdienreizes. Atļautie uzturlīdzekļi: rupja maluma miltu maize, liesa, vārīta vai uz iesma, restēm cepta gaļa un zivis, cieti vārītas olas; vājpiena biezpiens, liesi sieri, piens (mēreni), sevišķi rūgušpiens, kefīrs; ļoti daudz ar šķiedrvielu bagātu dārzeņu (gurķi, kāposti, rutki, redīsi, ķirbji, kabači, kāļi, lapu salāti, tomāti), svaigu augļu un ogu (ne saldās). Jāierobežo kartupeļu, burkānu, biešu daudzums, kā arī cukurs, medus, ievārījums. Ieteicamas atslodzes dienas ar dārzeņu salātiem, augļiem, ogām vai arī šāda atslodzes diena ar 5 ēdienreizēm (apm. reizi nedēļā): tase kafijas ar 1 tējk. cukura, 25 g liesa siera; cieti vārīta ola un 2 āboli vai apelsīni; 200 g vārītas vai uz restēm ceptas gaļas, 15 žāvētas un izmērcētas plūmes; 200 g biezpiena, 1 ābols vai apelsīns, 5 plūmes; 1 glāze kefīra (t.i., 80 g olbv., 20 g tauku, 100 g ogļhidrātu ar kopīgo enerģētisko vērtību apm. 4200 kJ jeb 1000 kcal). Aizliegtie uzturlīdzekļi: saldumi, cepumi, miltu un saldie ēdieni, makaroni, sālīti un kūpināti produkti, asi, pikanti ēdieni.

Cukura diabēta (cukurslimības) gadījumā slimnieka ārstniecisko uzturu (IX diēta) nosaka ārsts. Diēta kompensē vielmaiņas procesu traucējumus un aizkavē slimības klīniskos simptomus, smagākos gadījumos tā veicina medikamentozās terapijas iedarbību. IX diētas standartsastāvs: 80 g olbaltumvielas, 60 g tauku, 300 g ogļhidrātu. 5 ēdienreizes. Normāli olbaltumvielu deva ir 100 g dienā; ja slimnieks veic fizisku darbu - 100- 120 g. Olbaltumvielu avots - vājpiena produkti, gaļa, zivis, olas. Jāierobežo aknas, noliegti gaļas un zivju konservi tomātu u.tml. mērcē, vārītas desas. Atļauti dažādi tauki un augu eļļas. Ogļhidrātu daudzums nedrīkst pārsniegt ārsta noteikto normu; tie jāuzņem galvenokārt ar cietes produktiem - maizi, putraimiem, kartupeļiem, dārzeņiem; cukurs un medus - tikai ar ārsta atļauju. Slimniekam ieteicami ar ogļhidrātiem nabadzīgi uzturlīdzeķļi. Līdz 5% ogļhidrātu satur dažādi kāposti, gurķi, kabači, ķirbji, baklažāni, kāļi, redīsi, saldie pipari pākstis, pupiņu pākstis, lapu salāti, puravi, rabarberi, tomāti, citroni, dzērvenes, negatavas ērkšķogas (praktiski var lietot neierobežoti; negatavos augļos un ogās ir galvenokārt fruktoze jeb augļu cukurs, kura izmantošanai organismā nav nepieciešams insulīns); līdz 10% ogļhidrātu ir bietēs, burkānos, selerijās, sīpolos, apelsīnos, mandarīnos, ābolos, ogās, arbūzos; līdz 12% ogļhidrātu ir zaļajos zirnīšos, plūmēs, saldajos ķiršos, bumbieros, melonēs. Ēdienu skābināšanai var lietot citronskābi, saldināšanai - cukura aizstājējus (saharīnu, sorbītu, ksilītu). Vitamīnu (B grupas, A un C) vajag 2 reizes vairāk par to fizioloģiskajām devām; ieteicami dabiskie В grupas vitamīnu koncentrāti - kliju novārījumi, rauga dzērieni.

Cilvēkiem, kam ir sirds un asinsvadu slimības, sirds mazspējas I-II pakāpe, nepieciešams dažāds fizioloģiski pilnvērtīgs uzturs ar ierobežotu vārāmā sāls un šķidruma daudzumu (X diēta). Diētas pamatuzdevums - radīt optimālus apstākļus asinsritei visos orgānos un audos, mazināt nieru un gremošanas orgānu funkciju traucējumus un sekmēt vielmaiņas galaproduktu izvadīšanu no organisma. Ēdienus gatavo bez sāls, gaļu un zivis vāra, pēc tam apcep. X diētas sastāvs: 80-90 g olbv., 65-70 g tauku, 350-400 g ogļhidrātu (kopīgā enerģētiskā vērtība 10 500-11 700 kJ jeb 2500-2800 kcal); 3-5 g vārāmā sāls (to pieliek gatavam ēdienam); 2 mg A vitamīna, 4 mg B1 un B2 vitamīna, 30 mg PP vitamīna, 100 mg С vitamīna, 1,2 g kalcija, 1,6 g fosfora, 0,5 g magnija, 15 mg dzelzs. Brīvā šķidruma daudzums - 0,8 l. 4-5 ēdienreizes, ēdieni nelielās devās (agras, vieglas vakariņas - glāze saldinātas augļu sulas vai tēja ar citronu, daži cepumi vai sausiņi).

Ārstnieciskajam uzturam nepieciešami ar kāliju bagāti uzturlīdzekļi (kartupeļi, žāvētas aprikozes, kāpostu sula), kā arī biezpiens, auzu pārslas. Aizliegtie uzturlīdzekļi: ekstraktvielas, stipra kafija un tēja, kakao, šokolāde, asi un sāļi produkti, garšvielas, jo tie uzbudina nervu sistēmu un sirdi, kairina nieres un aknas, kā arī kāposti, pākšaugi, gāzēti dzērieni, kas rada meteorismu, un ar holesterīnu bagāti uzturlīdzekļi (dzīvnieku iekšējie orgāni, smadzenes, olas dzeltenums, ikri, dzīvnieku tauki).

Slimniekiem, kam ir sirds mazspēja II-III pakāpē, vajadzīga mehāniski saudzējoša diēta ar stipri ierobežotu vārāmā sāls un šķidruma daudzumu (X diētas A forma). Diēta normalizē asinsriti, nieru funkciju un vielmaiņu, kā arī gremošanas orgānu darbību. Vārāmā sāls un šķidruma ierobežojuma pakāpi un ilgumu nosaka ārsts. Pārējās prasības tādas pašas kā X diētā. Diētas sastāvs: 50-60 g olbaltumvielu (no tiem 40 g dzīvnieku olbaltumvielu), 50 g tauku, 300 g ogļhidrātu (kopīgā enerģētiskā vērtība 7900-8400 kJ jeb 1900-2000 kcal); 2 mg A vitamīna, 4 mg B1 vitamīna, 4 mg B2 vitamīna, 30 mg PP vitamīna, 100 mg С vitamīna. Brīvā šķidruma daudzums - 0,6 l. Vārāmo sāli slimniekam nedod. Uzturā vairāk jālieto ar kalciju (biezpiens) un kāliju bagāti uzturlīdzekļi (kartupeļi, dažādi dārzeņi, augļi, ogas, sevišķi arbūzi, ķirbji, āboli). Aizliegtie uzturlīdzekļi: kūpināta gaļa un zivis (jūras zivīs ir vairāk sāls nekā saldūdens zivīs), konservi, desas, sālīts sviests, skābi gurķi, skābi kāposti, cepti ēdieni. Stāvoklim uzlabojoties, sāli (2-5 g dienā) var pievienot gatavam ēdienam. Dažreiz nepieciešamas 1-2 atslodzes dienas.

Hipertoniskās slimības un aterosklerozes slimnieku ārstnieciskajā uzturā (X diētas S forma) atļauta lielāka uzturlīdzekļu un to sagatavošanas veidu dažādība nekā X diētā. Ja nav liekas ķermeņa masas, uzturam ir normāls olbaltumvielu un ogļhidrātu daudzums un enerģētiskā vērtība; tauki - līdz 70 g dienā (daļa - obligāti augu eļļas). Nepieciešams biezpiens, auzu pārslas. Jālieto daudz dārzeņu, sevišķi salātu veidā, augļu un ogu. Šķidruma daudzums normāls, vārāmais sāls jāierobežo,, jālieto daudz vitamīnu. Aizliegtie uzturlīdzekļi: trekna gaļa un putni, dzīvnieku iekšējie orgāni, šokolāde, olas dzeltenums (ierobežoti).

Cilvēkiem, kam ir tuberkoloze, anēmija vai stipra novājēšana, kā arī atveseļošanās (rekonvalescences) periodā pēc smagām slimībām ārstnieciskais uzturs ir ļoti dažāds (XI diēta). Ēdieni maz apjomīgi, bet ēstgribu rosinoši un viegli sagremojami, ar palielinātu enerģētisko vērtību (bet ne vairāk par 50% virs normas). XI diētas sastāvs: 1,5-2 g olbaltumvielu uz 1 kg ķermeņa masas (pārsvarā dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas), apm. 100 g tauku, 450-500 g ogļhidrātu. Visi vit., no minerālvielām sevišķi kalcijs (piena produktos), fosfors (olas dzeltenumā, smadzenēs), magnijs (graudaugos un pākšaugos), dzelzs, mikroelementi (dārzeņos, augļos, ogās). Atļautas dažādas garšvielas un garšaugi, pupiņu kafija, tēja, kakao (ja nav ārsta aizlieguma).

Slimniekiem, kam ir drudzis, nepieciešams fizioloģiski pilnvērtīgs un dažāds ārstnieciskais uzturs (XIII diēta). Ēdieni - viegli sagremojami. XIII diētas sastāvs: ne mazāk par 1,5 g olbaltumvielu uz 1 kg ķermeņa masas, daudz viegli izmantojamu ogļhidrātu, 60-70 g tauku. 5-6 ēdienreizes, ēdiena devas nelielas. Slimniekam vairāk jāēd dienas pirmajā pusē. Jādzer daudz šķidruma, arī naktī, ja slimnieks neguļ. Ēstgribas rosināšanai - attaukots gaļas, zivju, dārzeņu buljons, dažādas nekairinošas garšvielas, garšaugi. Daudz vitamīnu (sevišķi С un P) un minerālvielu, sevišķi kalcijs, fosfors, dzelzs, mikroelementi, tāpēc ārstnieciskajā uzturā nepieciešami dārzeņi (sevišķi lapu), augļi, ogas, to sulas. Ja nav sirdsdarbības traucējumu, atļauta kafija, tēja.

Slimniekam, kas ir smagā stāvoklī, pusnesamaņā, ar ļoti augstu t°, ārstnieciskajā uzturā (XIII diētas A forma) visi ēdieni ir šķidri vai pusšķidri, mazā daudzumā. Ēdienreizes biežas. Atļautie uzturlīdzekļi: svaigs piens, skābā piena produkti, piena zupas, šķidras putras ar sviestu vai skābu krējumu, attaukots buljons ar olas dzeltenumu, tumes, saldinātas augļu un ogu sulas, to ķīseļi, želejas; dārzeņu sulas var izmantot par ēdienu piedevām; kafija, tēja. Ne mazāk par 1,5- 2 l šķidruma dienā. Pēc iespējas ātra pāreja uz pilnvērtīgu uzturu.

Vielmaiņas atslogošanai ārstnieciskajam uzturam izmanto atslodzes dienas (tās parasti nosauc pēc uzturlīdzekļa, ko tajās lieto). Uzturs tajās ir vienpusīgs, nepilnvērtīgs, jo satur maz uzturvielu. Atslodzes dienas izmanto dažādu slimību gadījumā pēc ārsta norādījuma, mājas apstākļos parasti tikai liekās ķermeņa masas samazināšanai (tas nepieciešams vairāku slimību ārstēšanā). Dienas uztura devu sadala 5-6 vienādās daļās atbilstoši ēdienreižu skaitam. Starp ēdienreizēm neko nedrīkst ne ēst, ne dzert. Piena dienā izlieto 1 l piena, rūgušpiena vai kefīra. Piena dienu izmanto V, VIII, X diētā. Ābolu dienā izlieto 1,5 kg nomizotu ābolu, kas savārīti kompotā (100-150 g cukura). Var būt arī žāvēti augļi (400-500 g) vai kādi citi svaigi augļi. Ābolu dienu izmanto V, VII, VIII, X diētā. Rīsu un augļu dienā izvāra 1 - 1,5 kg svaigu vai 250 g žāvētu augļu, pievienojot 100 g cukura; ēd kopā ar atsevišķi izvārītiem (bez sāls) rīsiem (50-100 g). Rīsu un augļu dienu izmanto V, VII, X diētā. Kartupeļu dienā patērē 1,5-2 kg vārītu vai ar mizu ceptu kartupeļu, 30-50 g nesālīta sviesta vai 100 g skāba krējuma. Kartupeļu dienu izmanto VII, X diētā. Gurķu dienā izlieto 1,5-2 kg svaigu gurķu. Ja ir liels izsalkums, var vēl apēst 1-2 cieti novārītas olas. Gurķu dienu izmanto VIII diētā. Dārzeņu dienā izlieto 1- 1,5 kg dārzeņu (tomātu, gurķu, lapu salātu, burkānu, redīsu); tos sasmalcina katrai reizei atsevišķi un sagatavo ar skābu krējumu vai etiķa un eļļas maisījumu, bez sāls. Var pievienot svaigus augļus, ogas. Dārzeņu dienu izmanto VII, VIII, IX, X diētā. Sulu dienā paredzētas 5-6 glāzes jebkuru saldu augļu vai ogu sulas, ikreiz svaigi gatavotas. Sulu dienu izmanto V, VIII, X diētā. Kālija dienā izlieto 500 g žāvētu, nedaudz izmērcētu aprikožu (bez kauliņiem) 5 reizēs (pastiprināta urīna izdalīšanās).

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža laiku lokos līdz mūsdienām

Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža laiku lokos līdz mūsdienām

2017. gadā Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža ir mūsdienīga, stabila un uzticama profesionālās augstākās izglītības iestāde. Bet kāda koledža bija pirms teju 100 gadiem? 

Dabiskā kosmētika no Austrijas 

Dabiskā kosmētika no Austrijas 

SIA Laba prakse piedāvā Austrijas dabiskās kosmētikas Exmonte produktus, kas ir efektīvi palīglīdzekļi mīksto audu pārslodzes radīto seku, muskuļu saspringuma un locītavu sāpju mazināšanā, kā arī uzlabo venozo atteci un ādas trofiku. 

Video

Eksperte: Nepiemērota darba vide var būtiski ietekmēt veselību (VIDEO)

Eksperte: Nepiemērota darba vide var būtiski ietekmēt veselību (VIDEO)

Apkārtējās vides dažādi faktori ietekmē mūsu veselību, tāpēc ir svarīgi saprast, kuri no tiem ir bīstami un kā mazināt to ietekmi. Bīstamākie faktori ir gaisa, ūdens piesārņojums, paaugstināts trokšņu līmenis, psihoemocionālie faktori, piemēram, paaugstināts stress, kā arī ergonomiskie riska faktori.

Produktu testi