APĢĒRBS

pasargā cilvēka ķermeni no nelabvēlīgiem klimata un meteoroloģiskiem apstākļiem, kā arī no mehāniskas iedarbības. Apģērba higiēniskās īpašības atkarīgas no tā materiāla un izstrādājuma veida. Apģērbam jāsaglabā ķermeņa siltums atbilstoši klimata apstākļiem, sezonai un laikam. Piemērots apģērbs nodrošina ap cilvēka ķermeni attiecīgu mikroklimatu - gaisa t° 28-33°, relatīvo mitrumu 20-40% (skatīt arī veļa).

Auduma spēja saglabāt siltumu ir atkarīga no tā siltumvadītspējas un biezuma. Sliktāk siltumu vada materiāli, starp kuru šķiedrām atrodas ar gaisu pildītas poras; piem., reti austi biezi un pūkaini audumi (kažokādas porainība 95-97% , vilnas segas - 88% ) ir siltāki nekā blīvi un gludi (linu un kokvilnas audumu porainība 37-44%).

Apģērba audumam nepieciešama laba gaiscaurlaidība, kas nodrošina vajadzīgo gaisa apmaiņu; sevišķi svarīgi tas ir karstā gadalaikā, kad ķermenis atdod siltumu, galvenokārt iztvaikojot sviedriem no ādas virsmas. Labi gaisu laiž cauri poraini audumi, piem., vilnas triko u.c. Ja ir zema gaisa t° un stiprs vējš, nepieciešams apģērbs no tāda auduma, kam maza gaiscaurlaidība, citādi ķermenis atdziest pārāk strauji; apģērba audumam ne tikai jāsaglabā siltums, bet arī jāpasargā no vēja. Ja apģērbs kļūst mitrs, stipri samazinās tā higiēniskās īpašības - mitrs apģērbs, blīvi pieguļot ķermenim, ne tikai rada nepatīkamas sajūtas, bet arī pastiprina ķermeņa atdzišanu. Arī apģērba krāsai ir liela nozīme, piem., balts audums atstaro divreiz vairāk saules staru nekā melns, tāpēc ieteicams vasarā. Apģērbam jābūt ērtam, tas nedrīkst spiest, ierobežot kustības, traucēt asinsriti, radīt noberzumus vai kairināt ādu. Apģērbu padara netīru gan cilvēka ādas izdalījumi, gan apkārtējā vide. Netīrumi sadaloties piešķir drēbēm nepatīkamu smaku, arī mikroorganismi tādā apģērbā ilgi saglabā dzīvotspēju; samazinās porainība un gaiscaurlaidība. Tāpēc apģērbs regulāri jātīra, jāmazgā, jāvēdina un nepieciešamības gadījumā arī jādezinficē.