ALKOHOLA PSIHOZES

psihiskas slimības, ko rada hronisks alkoholisms. Raksturīgākās alkohola psihozes ir alkohola delīrijs, alkohola halucinoze, greizsirdības murgi, Korsakova psihoze.

Alkohola delīrijs (akūts aptumšotas apziņas stāvoklis) sākas pēc ilgstošas dzeršanas pašā alkohola lietošanas laikā vai - biežāk - ar dažu dienu starplaiku. Par delīrija tuvošanos liecina satraukums, nemiers, spilgti un dinamiski sapņi. Delīrijs sākas ar nemierīgu miegu, vēlāk iestājas pilnīgs bezmiegs. Rodas ilūzijas un redzes halucinācijas. Garastāvoklis atbilst redzētā saturam - bieži ir bailes, nemiers, tomēr nereti rodas nepamatota un pārsteidzoša bezrūpība, pat jautrība. Delīrija laikā visbiežāk rādās dzīvnieki (peles, kaķi, suņi, čūskas), reāli vai izkropļoti cilvēki, fantastiski briesmoņi, dinamiskas ainas (parasti tās saistītas ar dzeršanas tēmu). Delīrijam nereti pievienojas arī dzirdes halucinācijas un murgi. Slimniekam drīz vien slimības apziņa izzūd, un viņa rīcība var kļūt bīstama pašam vai citiem. Ja delīrijs atkārtojas, ar katru nākamo reizi patoloģijas stāvoklis kļūst smagāks un turpinās ilgāk. Dažreiz alkohola delīrijs var beigties ar nāvi sirdsdarbības traucējumu dēļ.

Alkohola halucinozei raksturīgas dzirdes halucinācijas. Aptumšotas apziņas nav, slimnieks apkārtnē orientējas pareizi, vai arī traucējumi halucināciju dēļ ir sekundāri. Slimnieks dzird daudzas balsis, kas brīžiem runā atsevišķi, brīžiem visas kopā. Parasti saklausāmas divas runātāju grupas - viena slimnieku nosoda, otra attaisno, aizstāv. Nereti slimnieks šajās balsīs saklausa draudus, pavēles, kuras bieži arī izpilda, dzird, kā komentē viņa rīcību. Slimības apziņas nav, un slimnieks var būt bīstams sev un citiem. Halucinoze salīdzinājumā ar delīriju ir smagāks stāvoklis, turpinās ilgāk un ārstējama ilgstošāk.

Greizsirdības murgi raksturīgi tieši alkoholiķiem (skatīt arī murgi). Sākumā tie rodas tikai dzērumā, paģirās, bet, psihozei progresējot, sāk parādīties arī tad, kad dzeršana kādu laiku pārtraukta; vēlāk kļūst pastāvīgi, intensīvi un nosaka visu alkoholiķa rīcību; viņš kļūst sociāli bīstams.

Korsakova psihoze jeb alkohola polineirītiskā psihoze. Tai raksturīgi atmiņas traucējumi un perifērisko nervu iekaisums - polineirīts. Saslimušais nespēj neko jaunu iegaumēt (piem., nezina, kad un kā sākusies slimība, kad ievietots slimnīcā u.tml.). Iegaumēšanas traucējumi ir tik smagi, ka slimnieks visu aizmirst jau pēc dažām minūtēm, pat sekundēm, nevar neko pastāstīt par periodu pēc slimības sākuma, bet par notikumiem pirms slimības stāstījums ir pareizs. Slimnieka domāšana saglabājas, viņš var piedalīties sarunā, ja spriedumi veidojami no senāk iegaumētā materiāla, var pat pareizi vērtēt apkārtējo situāciju, spēlēt, piem., dambreti un šahu, loģiski risinot spēles plānu. Atmiņā trūkstošo laika periodu aizpilda nepareizas atmiņas - konfabulācijas (skatīt paramnēze), kas var novest pie konfabulatīva sajukuma. Slimnieki ir apātiski, reizēm eiforiski, tiem trūkst vēlēšanās darboties. Korsakova psihoze liecina par smagiem, parasti neatgriezeniskiem CNS bojājumiem. Jāārstējas ilgstoši psihiatriskajā slimnīcā. Lieto neiroleptiskos līdzekļus, miega līdzekļus, sirds līdzekļus, vitamīnus.