AFĀZIJA

izpaužas divās galvenajās formās: nespējā runāt, lai gan runas aparāta funkcija pastāv (motoriskā afāzija), un nespējā saprast dzirdēto un uzrakstīto (sensoriskā afāzija). Motoriskā afāzija rodas, ja bojāta galvas smadzeņu pieresdaivas garoza. Slimnieks neprot runāt, bet saprot dzirdēto, atsevišķus vārdus un frāzes dažreiz var izteikt. Daļējas motoriskās afāzijas gadījumā slimnieks izsakās īsām frāzēm, nepareizi veidojot vārdus. Sensoriskā afāzija rodas, ja bojāta galvas smadzeņu deniņdaivas garoza. Slimnieks nesaprot cita runu un pats nespēj kontrolēt savējo, jauc vārdus, burtus, zilbes. Cilvēki, kam ir sensoriskā afāzija, runā daudz, bet nesaprotami, bieži atkārtojot vienu un to pašu, nereti izkropļotu vārdu. Afāzija vienmēr liecina par galvas smadzeņu bojājumu - labročiem kreisajā puslodē, bet kreiļiem labajā. Afāzija parasti ir vienlaikus ar agrāfiju. Īpaša forma ir amnestiskā afāzija, kad slimnieks nevar atrast vārdu, ko grib izteikt, neatceras priekšmeta nosaukumu.

PME: