ĀDAS SĒNĪŠSLIMĪBAS

ādas infekciju slimības, ko ierosina patogēnas sēnes - dermatomicētes. Galvenie infekcijas avoti: slimi cilvēki un dzīvnieki (govis, zirgi, kaķi, suņi, peles, žurkas), to mati, nagi, ādas zvīņas, kas ir inficētas ar šīm sēnēm. Vesels cilvēks var inficēties tiešā saskarē ne tikai ar slimnieku, bet arī ar viņa lietotajiem priekšmetiem (cepures, lakati, veļa, apģērbs, apavi, sukas, mazgājamie sūkļi, dvieļi, grāmatas, burtnīcas u.c).

Visas ādas sēnīšslimības iedala 4 grupās. Keratomikozes (klijveida ēde, eritrazma). Ierosinātāji parazitē ādas raga kārtā un nerada iekaisumu dziļākos ādas slāņos. Epidermofītijas (cirkšņu epidermofītija, pēdu mikoze, matu un nagu sēnīšslimības). Ierosinātāji parazitē ādas raga kārtā, bieži bojā matus un nagus, rada ādas iekaisumu. Šīs ādas sēnīšslimības sevišķi izplatītas visā pasaulē, tās ir lipīgas, un tām ir hroniska gaita. Virspusējās kandidozes (raugveida sēņu ierosināti ādas, gļotādas un nagu bojājumi). Ierosinātāji ir nosacīti parazīti cilvēkiem ar novājinātām aizsargspējām. Dziļās dermatomikozes (sporotrihoze, dziļā kandidoze u.c). Ierosinātāji parazitē dziļākos ādas slāņos un zemādā, radot hronisku iekaisumu. Patogēnās sēnes var izplatīties ar limfu un asinīm, bojāt limfmezglus, muskuļus, kaulus un iekšējos orgānus (plaušas, nieres, zarnas u.c). Ārstē ādas slimību dispanseros ar vispārējiem un lokāliem līdzekļiem. Pēc vajadzības lieto organismu spēcinošus medikamentus, hormonu preparātus. Pēc izveseļošanās slimniekus ilgstoši novēro un pārbauda ārstēšanas rezultātus. Dispansers veic profilaktiskus pasākumus: atklāj slimības avotu, izmeklē personas, kas bijušas saskarē ar slimnieku, rīko masveida profilaktiskās apskates bērnu kolektīvos (3 reizes gadā). Inficētos priekšmetus un dzīvokļus dezinficē.