Vasarā uzņemt organismam nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas ir pavisam vienkārši – dažādi sezonas augļi, ogas un dārzeņi pieejami plašā klāstā, turklāt tos iespējams ne vien iegādāties veikalā, bet arī izaudzēt piemājas dārzā vai vasarnīcā.

Pirmā skolas diena ir satraucošs, prieka, satraukuma, gaidu un visdažādāko emociju pilns mirklis. Gan vecākiem, gan bērniem ir daudz domu un emociju, kā arī jaunu pienākumu. Kā palīdzēt bērnam veiksmīgi uzsākt skolas gaitas? Konsultē psihoterapeits un farmaceite.

Mūsdienās ir pieejama dažāda veida informācija par to, ko un kā pareizi ēst, kādu diētu labāk ievērot, ko no uztura vajadzētu izslēgt, bet ko pielikt vairāk klāt un tamlīdzīgi. Varbūt tieši pretēji – nekas nav jāmaina, un ir labi tā kā ir?

Šodienas aktuālākā tēma ir par slaidumu un laimi. Cilvēki bieži domā, ka starp šiem vārdiem ir liekama vienādības zīme. Atbildības nasta tiek uzlikta svaram, bet cilvēks pats iekāpj upura lomā. Viss, kas notiek ar ķermeni, ir mūsu pašu izvēle. 

Pārbraucieni automašīnā vai sabiedriskajā transportā var izrādīties teju neiespējamā misija, ja izbraukuma laikā bērnam ikreiz sametas nelaba dūša vai sākas vemšana. Kāpēc tā, un vai šādos gadījumos var kā līdzēt, stāsta pediatre.

„Mūsu imunitāti novājina kondicioniera radīta strauja organisma temperatūras maiņa, tā var provocēt arī saaukstēšanos. Lielākoties tas notiek tieši tad, kad temperatūra telpā ar kondicionieri būtiski atšķiras no āra temperatūras,” saka farmaceits, aicinot paturēt prātā, ka tik ierastais no karstuma glābjošais gaisa kondicionieris var sagādāt arī pārbaudījumu mūsu veselībai.

Vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) nav tikai jauniešu aktualitāte, turklāt nozīmīga šāda vakcinācija ir arī pēc dzemdes kakla priekšvēža bojājuma ārstēšanas. No šī gada Latvijā tika uzsākta 12-14 gadus vecu zēnu vakcinācija pret CPV, paralēli jau esošajai 12-18 gadus vecu meiteņu CPV vakcinācijas programmai.

Holesterīns ir sastopams gan dzīvnieku izcelsmes produktos, gan cilvēka organismā. Un tieši holesterīns ir viela, kas var izgulsnēties artērijās, veidojot aterosklerotiskās plāksnes jeb pangas, samazinot asins plūsmu asinsvadā un samazinot skābekļa piegādi. 

Ūdens sastāda aptuveni 60% no kopējās cilvēka ķermeņa masas un pilda virkni būtisku funkciju organismā. Tā kā organisms ūdeni neuzkrāj, lai parūpētos par pilnvērtīgu tā funkcionēšanu un saglabātu labu pašsajūtu, ir svarīgi regulāri uzņemt vismaz pusotru divus litrus dienā. Savukārt karstā laikā ūdens jāzņem pastiprināti.

Lai gan cilvēki ne vienmēr to pamana, patiesībā atraugas ikvienu cilvēku piemeklē vismaz 20-50 reizes diennaktī. To laikā kuņģis atbrīvojas no norītā gaisa. Tomēr dažkārt gadās, ka šī fizioloģiskā norise kļūst par traucēkli – tā ir pamanāma, izraisot dažādas neērtas un mulsinošas situācijas.