6 lielākie mīti par saaukstēšanos

06.12.2017
6 lielākie mīti par saaukstēšanos

Līdz ar aukstāka laika iestāšanos un vīrusa slimību izplatības biežuma palielināšanos cilvēki vairāk izvēlas palikt iekštelpās. Ilgāka laika pavadīšana sabiedriskās vietās palielina iespējas iegūt saaukstēšanos un to izplatīt. Mēs visi vēlamies pasargāt sevi no vīrusu radītām slimībām, bet esošās zināšanas, par to, kas īsti organismā notiek saaukstēšanās laikā un ko darīt, lai pēc iespējas ātrāk izveseļoties, nereti ir salīdzinoši vājas. Izlasi, kādi ir izplatītākie mīti par saaukstēšanos!

1.    Tu esi saaukstējies, jo bija vēsi

Ir taisnība, ka saaukstēšanās biežāk parādās tiklīdz temperatūra nokrīt zem nulles atzīmes un zemi pārklāj sniegs. Tomēr nav zinātnisku pierādījumu tam, ka pastāv sakarība starp aukstu laiku un saaukstēšanās biežāku izplatību mājās vai darba vietā. Gada vēsajā periodā, kas parasti sākas oktobrī un reizēm ilgst līdz pat aprīlim, cilvēki daudz vairāk laika pavada noslēgtās telpās kopā ar citiem cilvēkiem – kolēģiem, draugiem, sabiedriskā transporta lietotājiem vai citiem. Turklāt aukstākajā sezonā ir arī gada garākās brīvdienas un iedzīvotājiem nozīmīgi svētki, kuri parasti pulcē vienuviet daudz cilvēkus iekštelpās, nevis ārā, dabā.

2.    Būšana slapjam aukstumā padara tevi slimu

Daži apgalvo, ka došanās ārā aukstumā, kad kāda tevis daļa ir slapja, piemēram, tavi mati pēc dušas, var ievērojami palielināt iespēju iegūt saaukstēšanos. Šim pieņēmumam parasti ir raksturīgs apgalvojums – jo vairāk slapjš cilvēks ir, jo lielākas ir iespējas saslimt. Tā tomēr nav patiesība. Lai gan ārējais slapjums var izraisīt ķermeņa iekšējās temperatūras straujāku krišanos, pakļaujot cilvēku hipotermijai, ir maz ticams, ka tas palielinās saaukstēšanās varbūtību. Atceries, ka saaukstēšanos izraisa vairāku faktoru kopums un šajā procesā noteicošie ir vīrusi, nevis temperatūra.

3.    Antibiotikas var operatīvi palīdzēt

Brīdī, kad esi saaukstējies un izjūti paaugstinātu temperatūru, sāpošu galvu, iesnas vai klepu, kas ilgāku laiku nemazinās, ir saprotams, ja vēlies ātras iedarbības zāles, kas mazinātu saaukstēšanās simptomus. Diemžēl nav tādu vielu, kas var ātrā laikā izārstēt slimību, un antibiotikas nav izņēmums. Lai gan ir taisnība, ka antibiotikas var atstāt vērā ņemamu ietekmi uz daudzām slimībām, kurām ir raksturīgas konkrētas īpašības, tās nevar daudz palīdzēt saaukstēšanās apturēšanā. Saaukstēšanās ir vīrusu augšējo elpceļu infekcija, ko izraisa bezšūnu dzīvības forma, kas sastāv no nukleīnskābes un olbaltumvielām, un tā nevar tikt ietekmēta ar antibiotikām. Infekcija, kas saistīta ar saaukstēšanos nevar būt uzveikta, ja esi lietojis antibiotikas, organismam nepieciešams cīnīties ar infekciju pašam. Lai tam palīdzētu, mēs varam ārstēt slimības simptomus, izmantojot zināmās metodes, taču rezultātā mēs tikai novēršam bīstamākās blakusparādības, kas rodas saaukstēšanās gadījumā. Tā ir mūsu imūnsistēma, kas veic būtiskāko uzdevumu un uzvar cīņā ar saslimšanu.

4.    C vitamīna uzņemšana palīdz izveseļoties

Vairākās paaudzēs mēs esam cieši saistījuši C vitamīna uzņemšanu un tā avotus (citrusaugļi, dražejas, tabletes) ar saaukstēšanos. Lai gan pietiekama C vitamīna daudzuma uzņemšana var palīdzēt izvairīties no saaukstēšanās tās sākuma stadijā, (uzlabojot mūsu imūnsistēmu), tā nevar daudz ietekmēt organisma cīnīšanos ar saaukstēšanos. Nav tādu pētījumu, kas apstiprinātu, ka C vitamīns cilvēka organismā mazina saaukstēšanās simptomus, kad tie jau ir radušies. Tu vari baudīt greipfrūtu vai apelsīnu sulu, kamēr esi saaukstējies, tomēr nav vērts gaidīt, ka tā palīdzēs ātrā laikā uzveikt konkrēto slimību.

5.    Piena dzeršana kaitēs saaukstēšanās laikā

Daži cilvēki uzskata, ka uzņemt piena produktus, piemēram, pienu vai sieru, saaukstēšanās laikā ir nevēlami, un tas padara situāciju vēl sliktāku. Tomēr šim apgalvojumam nav zinātnisku pierādījumu, jo piena produktiem nav nekāda sakara ar saaukstēšanos. Piena dzeršana neietekmē deguna gļotādas kairināšanu. Pat ļoti liela piena daudzuma izdzeršana nemaina to, cik iekaisis ir cilvēka deguns. Tu vari droši dzert pienu, kamēr esi slims, neuztraucoties par slimības simptomu saasināšanos. Labākais šķidrums, ko patērēt, kamēr esi saaukstējies, tomēr varētu būt ūdens, kas palīdzēs uzturēt organismā pietiekami daudz šķidruma un palīdzēs cīņā ar infekciju.

6.    Gripas vakcīna var padarīt slimu

Iestājoties aukstākam laikam, medicīnas eksperti iesaka vakcinēties pret gripu, kas var pasargāt no konkrētās slimības un novērst tās tālāku izplatīšanos. Tā kā gripas vakcīna satur niecīgus daudzumus vīrusu, kas izraisa gripu, daudzi cilvēki domā, ka tā var izraisīt saaukstēšanos. Tomēr nav pierādījumu, kas to pierādītu. Gripas vīrusa daudzums vakcīnā ir tik niecīgs, ka tas nevar nozīmīgi negatīvi ietekmēt organismu.

 

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža laiku lokos līdz mūsdienām

Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža laiku lokos līdz mūsdienām

2017. gadā Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža ir mūsdienīga, stabila un uzticama profesionālās augstākās izglītības iestāde. Bet kāda koledža bija pirms teju 100 gadiem? 

Dabiskā kosmētika no Austrijas 

Dabiskā kosmētika no Austrijas 

SIA Laba prakse piedāvā Austrijas dabiskās kosmētikas Exmonte produktus, kas ir efektīvi palīglīdzekļi mīksto audu pārslodzes radīto seku, muskuļu saspringuma un locītavu sāpju mazināšanā, kā arī uzlabo venozo atteci un ādas trofiku. 

Video

Eksperte: Nepiemērota darba vide var būtiski ietekmēt veselību (VIDEO)

Eksperte: Nepiemērota darba vide var būtiski ietekmēt veselību (VIDEO)

Apkārtējās vides dažādi faktori ietekmē mūsu veselību, tāpēc ir svarīgi saprast, kuri no tiem ir bīstami un kā mazināt to ietekmi. Bīstamākie faktori ir gaisa, ūdens piesārņojums, paaugstināts trokšņu līmenis, psihoemocionālie faktori, piemēram, paaugstināts stress, kā arī ergonomiskie riska faktori.

Produktu testi