5 skaitļi, kas jāzina par krūts vēzi

 Foto: Alan Antipiporda / flickr.com

Krūts vēzis ir visbiežāk sastopamais ļaundabīgais audzējs Latvijā. Ik gadu tas tiek diagnosticēts vairāk nekā tūkstoš sievietēm, un daļai tas atklāts novēloti – 3. vai 4.stadijā. Agrīna vēža diagnostika ievērojami palielina izveseļošanās iespēju, tāpēc regulāri veic pašizmeklēšanu, apmeklē ārstu un novērs saslimšanas riska faktorus.

Krūts vēzim ir vairāki bioloģiskie riska faktori un faktori, kas saistīti ar dzīvesveidu. Saslimšanu ietekmē tavs vecums, reproduktīvā sistēma, ģimenes slimību vēsture, ķermeņa svars, ēšanas paradumi, fizisko aktivitāšu biežums un alkohola patēriņš. Apzinoties, riska faktorus, tu spēsi labāk izprast situāciju un sekot līdzi savai veselībai.

Lai samazinātu saslimšanas risku, tev jāzina pieci svarīgi skaitļi.

40 gadi. Tas ir vecums, kad tev būtu jāsāk ik gadu veikt mammogrāfiju – krūšu dziedzeru rentgenoloģisku izmeklēšanu. Krūts vēzis – līdzīgi kā citas vēža formas – visbiežāk attīstās pēc 40 50 gadu vecuma sasniegšanas.

2 un vairāk vienības. Tas, kā norāda britu zinātnieki, ir dienā uzņemto alkohola vienību skaits, kas par 20% palielina tavu iespēju saslimt ar krūts vēzi. Jo vairāk alkohola tu patērē, jo lielāks ir saslimšanas risks.

9 kilogrami. Ja pieņemies svarā par 9 kilogramiem, tas palielina krūts vēža saslimšanas risku par 45%. Palielināts svars tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem riska faktoriem – īpaši, ja tas parādās pēc menopauzes iestāšanās. Ja tev tuvojas menopauze, seko savam svaram īpaši rūpīgi.

4–5 stundas. Minimālais laika apjoms nedēļā, ko tev vajadzētu veltīt fiziskām aktivitātēm. Vairāki pētījumi liecina, ka regulāri vingrojumi samazina iespēju saslimt ar krūts vēzi līdz 40%.

90%. Iespēja, ka, laikus diagnosticējot krūts vēzi, tu pilnīgi izveseļosies.