Dažkārt atbrīvoties no liekajiem kilogramiem nepalīdz ne fiziskās aktivitātes, ne veselīgs uzturs. Šādos gadījumos pie vainas, iespējams, ir dažādas veselības problēmas un saslimšanas, kas veicina svara pieaugumu.

Vairogdziedzera darbības traucējumi

Vairogdziedzera izdalītie hormoni ietekmē virkni organisma procesu – smadzeņu un sirds darbību, nervu sistēmas funkcijas un citus orgānus. Vairogdziedzeris tāpat nosaka arī to, kā ķermenis uzglabā un patērē enerģiju, kā arī regulē pilnvērtīgu vielmaiņas darbību. Ja vairogdziedzeris izdala pārāk maz hormonu, bojājumi rodas visās organisma sistēmās, cilvēkam trūkst enerģijas, vielmaiņa palēninās, un tādējādi pieaug svars.

Par hipotireozi liecina pastāvīgs nogurums, sausa āda un mati, aizcietējumi, neregulārs menstruālais cikls, ķermeņa salšana, tūska, sāpes muskuļos un kaulos, kā arī citi simptomi. Saslimšanu visbiežāk ārstē, izmantojot hormonu aizvietojošo terapiju – tikai tad, kad vielmaiņa spēj atkal funkcionēt normāli un ķermenis var pilnvērtīgi izmantot enerģiju, iespējams atbrīvoties no liekā svara.

Diabēts

Viens no diabēta galvenajiem riska faktoriem ir liekais svars – tieši cilvēkiem, kurus skārusi aptaukošanās, ir vislielākā iespēja saslimt ar 2.tipa cukura diabētu. Taču svara pieaugums pacientu var piemeklēt arī pēc saslimšanas. Diabēta ārstēšanai tiek izmantots insulīns, kas palīdz regulēt cukura līmeni asinīs, tādējādi pacientam ir jāmaina sava ēdienkarte un jāpielāgo tā uzņemtajai insulīna devai. Ja uzturs nav pārdomāts un sabalansēts un papildu kalorijas tiek uzņemtas ar neveselīgām uzkodām starp ēdienreizēm, slimnieks var pieņemties svarā. Tāpat jāņem vērā, ka, uzsākot insulīna lietošanu, ķermenis atkal sāk izmantot glikozi, lai iegūtu enerģiju, kā rezultātā svars var nedaudz pieaugt.

Paaugstināts kortizola līmenis

Paaugstināta stresa apstākļos ķermenis mobilizējas un gūst papildu enerģiju, lai pārvarētu grūtības vai izbēgtu no briesmām. Šajā laikā izdalās paaugstināta deva stresa hormona – kortizola. Ja stress piemeklē tevi regulāri, kortizola līmenis ir pārlieku augsts, ķermenis nemitīgi atrodas spriedzes stāvoklī, un laika gaitā visus organisma procesus piemeklē pārmaiņas. Hronisks stress veicina dažādas saslimšanas un palēnina vielmaiņu, tādējādi veicinot svara pieaugumu.

Ilgstošs stress tāpat veicina dažādas psiholoģiskas problēmas – trauksmi un depresiju. Daļa cilvēku šādos apstākļos var piedzīvot emocionālo ēšanu – ēdiens tiek patērēts nevis tāpēc, lai mazinātu izsalkumu, bet gan tādēļ, lai apslāpētu dažādas emocijas un kompensētu nomācošās sajūtas.

Policistisku olnīcu sindroms

Šo saslimšanu veicina hormonu nelīdzsvarotība, olnīcās rodas neskaitāmas cistas, tiek ietekmēta vielmaiņa. Pacientēm tiek novērots izteikts ķermeņa masas pieaugums, kas visbiežāk rodas vidukļa zonā. Jo vairāk slimniece pieņemas svarā, jo vairāk insulīna ķermenis izstrādā, tādējādi veicinot vēl būtiskāku svara pieaugumu. Tāpat saslimšanai raksturīga pastiprināta apmatojuma veidošanās, pinnes, menstruālā cikla un auglības problēmas.

Nieru darbības traucējumi

Sirds vai nieru darbības traucējumi var veicināt šķidruma aizturi organismā, rodas tūska, un pieaug svars. Pietūkums var rasties atsevišķās ķermeņa daļās, cilvēks var piedzīvot izteiktu elpas trūkumu. Lai noteiktu precīzu diagnozi, nepieciešams veikt izmeklējumus.