Apvienība: 1% no sociālajām iemaksām ir vienīgais reālais avots rehabilitācijas pakalpojumu uzlabošanai
Rīga, 17.apr., LETA. Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA) uzskata, ka 1% no sociālajām iemaksām patlaban ir vienīgais reālais avots rehabilitācijas medicīnas pakalpojumu tarifu pārskatīšanai un valsts apmaksātu rehabilitācija pakalpojumu nodrošināšanai, aģentūrai LETA pauda apvienības prezidents Aivars Vētra.
Tomēr, pēc viņa paustā, tā kā Veselības ministrijas (VM) sagatavotajā veselības aprūpes reformā rehabilitācijas loma koncepcijā izvirzīto mērķu sasniegšanai darbspēju nepietiekamības un invaliditātes mazināšanas jomā faktiski neparādās, likumsakarīga ir arī Labklājības ministrijas (LM) nostāja, ka "sociālā nauda" strikti nedefinētiem sociāliem mērķiem, bet vienkāršai kopējā veselības budžeta deficīta segšanai nav pieļaujama.
Vētra norādīja, ka LRPOA, tāpat kā vairums Latvijas mediķu apzinās, cik neiespējami ir VM ietvaros atrast risinājumu finansējuma avotu meklēšanai gadiem ignorētajai tarifu un atalgojuma problēmai visās specialitātēs uzreiz, turklāt apvienība saprot, ka ir specialitātes, kurās, līdzīgi kā dzemdniecībā vai anestezioloģijā, profesionāļu draudi pārtraukt sniegt veselības aprūpes pakalpojumus VM ir jāuztver ļoti nopietni. Rehabilitācijas medicīnas speciālistu atteikšanās sniegt valsts apmaksātus pakalpojumus draudus valdības stabilitātei neradīs, norāda apvienības prezidents.
Vienlaikus viņš pauda, ka LRPOA seko līdzi saspringtajām valdības diskusijām par veselības aprūpes finansēšanu, tostarp sociālā budžeta 1% novirzīšanu vai nenovirzīšanu veselības aprūpei, tarifu pārskatīšanas procesu atsevišķiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem dzemdniecībā, onkoloģijā, radioloģijā un citiem jautājumiem. "Laipošana ap tarifiem tos gan palielinot, gan samazinot, gan atkal pārskatot atpakaļ, kā tas šobrīd notiek, piemēram, radioloģijas nozarē, diezgan precīzi iezīmē to šauro ārstniecisko pakalpojumu loku, kas daudzprofila ārstniecības iestādei ļauj rast finansiālu stabilitāti kopumā, bet monoprofila ārstniecības iestādēm, kādas vairums gadījumos ir rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējas un kuras šim lokam nepieder, rada nopietnas problēmas, ja tās pilnīgi vai daļēji vispār neatsakās no valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanas."
LRPOA nevarot izvērtēt to vai radioloģija Latvijā ir "pārmaksāta", tomēr var apgalvot, ka medicīniskās rehabilitācijas valsts apmaksāto pakalpojumu tarifi nav pārskatīti gadiem ilgi un patlaban ambulatoro medicīniskās rehabilitācijas tarifi pat nenosedz pusi no reālajām pakalpojumu izmaksām.
Vētra skaidroja, ka rehabilitācijas medicīnas monoprofesionālo pakalpojumu sniedzēju prasības pēc dārgām tehnoloģijām nav tik lielas kā radioloģijā, pakalpojumu cenas svārstās no 15 līdz 30 eiro par vienu nodarbību un vairumā gadījumu pacients savā ģimenes budžetā var atrast līdzekļus to apmaksai. Tomēr problēmas rodas, ja pacientam pēc dzīvības izglābšanas insulta, politraumas un citu nopietnu slimību gadījumos nepieciešami multiprofesionāli rehabilitācijas pakalpojumi, kur tikai divas nedēļas medicīniskās rehabilitācijas ilga kursa izmaksas ir 1500 eiro un vairāk, kas bieži vien pārsniedz ģimenes reālās iespējas. Turklāt kvalitatīvus multiprofesionālus rehabilitācijas medicīnas pakalpojumus zemās iedzīvotāju maksātspējas dēļ Latvijā patlaban sniedz tikai atsevišķas rehabilitācijas iestādes, piebilst Vētra.
Līdz ar to LRPOA aicina valdību, veselības budžeta avotu papildināšanas iespēju meklējumos, pievērst nopietnu uzmanību arī rehabilitācijas medicīnas valsts apmaksāto rehabilitācijas pakalpojumu finansēšanas sistēmas sakārtošanai.
Jau ziņots, ka konceptuāls atbalsts no koalīcijas partneriem nodokļu reformai ir, tomēr tās pamatnostādnēs veselības aprūpei netiks paredzēts novirzīt 1% no sociālajām iemaksām, līdz ar to risinājums veselības nozares finansējumam tiks piedāvāts vēlāk, otrdien pēc valdības koalīcijas sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents.
Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) sacīja, ka skaidrība par veselības nozares finansējumu būs līdz budžeta veidošanai. Politiķe arī piebilda, ka ir jāveido sasaiste starp nodokļu maksājumiem un veselības aprūpes finansējumu.
