NTSP Veselības nozares apakšpadome atbalstīs pakāpenisku pagarināta normālā darba laika samazināšanu
Rīga, 25.maijs, LETA. Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Veselības nozares apakšpadome šodien vienojās atbalstīt Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas darba grupas izstrādāto likumprojektu, kas paredz pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika, sākot ar šī gada jūliju.
Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Agnese Zarāne, šodien Veselības nozares apakšpadomes sēdē tika pārrunāti aktuālie jautājumi veselības nozarē, tostarp nepieciešamie grozījumi Ārstniecības likumā attiecībā uz pagarinātā normālā darba laika nosacījumiem ārstniecības personām.
Ministrijas pārstāve atgādināja, ka paredzēts, ka, trīs gadu laikā pakāpeniski samazinot pagarināto normālo darba laiku, no šīs normas būs jāatsakās.
Tāpat sēdes laikā tika pārrunāta esošā situācija nozarē saistībā ar nepieciešamo papildus finansējumu cilvēkresursu atalgojuma, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un citu problēmjautājumu risināšanai.
NTSP Veselības nozares apakšpadomes mērķis ir nodrošināt sadarbību starp valdības pusi, arodbiedrības pusi un darba devēju pusi veselības aprūpes jautājumos.
Jau ziņots, ka otrdien Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisija vienojās atbalstīt darba grupas izstrādāto likumprojektu par pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika mediķiem.
Līdz ar to likumprojekts būs jāvērtē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, kas varēs lemt par tā virzību izskatīšanai parlamenta sēdē. Apakškomisijas balsojumā likumprojektu atbalstīja pieci no sešiem klātesošiem deputātiem, bet Inguna Rībena (VL-TB/LNNK) balsojumā atturējās, jo uzskata, ka nepieciešams straujāks situācijas risinājums.
Tāpat ziņots, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome lēma aicināt veselības aprūpes darbiniekus brīdinājuma akcijas veidā brīvprātīgi atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija līdz 31.jūlijam.
Pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, pagarinātā normālā darba laika samazināšanai par 20 stundām no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim nepieciešami 2,9 miljoni eiro, 2018.gadā, lai atteiktos vēl par 20 stundām nepieciešami papildu 15 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 27 miljoni eiro.
Savukārt Finanšu ministrija (FM) iepriekš norādījusi, ka 2017. un 2018.gadā neesot brīvas fiskālās telpas, līdz ar to pasākumi, kas palielina izdevumus, izraisītu budžeta deficīta palielinājumu.
FM rosina likumprojekta turpmāko virzību veikt kopā ar nākamā vidējā termiņa budžeta ietvara sagatavošanu, vienlaikus norādot, ja tomēr tiek pieņemts lēmums no 1.jūlija samazināt pagarināto normālo darba laiku, nepieciešams sagatavot šo izdevumu kompensējošos pasākumus.
