LVSADA pagarināta normāla darba laika samazināšanu mediķiem sagaida jau vasarā
Rīga, 12.apr., LETA. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pagarināta normāla darba laika samazināšanu par 20 stundām sagaida jau šī gada jūnijā vai jūlijā, šodien pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (VL-TB/LNNK) aģentūrai LETA pastāstīja LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris.
Viņš norādīja, ka saruna ar Mūrnieci esot bijusi sarežģīta, bet konstruktīva. LVSADA vadība, Mūrniece un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) pārrunāja situāciju veselības aprūpē, kā arī stratēģiskos un neatliekamākos uzdevumus, kas jāpaveic, lai situāciju Latvijas veselības aprūpē uzlabotu.
Pēc Kera paustā, jau šogad jāsāk pakāpeniski atteikties no pagarināta normālā darba laika, vienlaikus gādājot par to, lai cilvēki, kas pagarināto laiku ir spiesti strādāt, saņemtu arī labāku atalgojumu. Tāpat jāizveido ilgtspējīgu finansējuma pieauguma avotu veselības aprūpei nodokļu politikas reformas ietvaros. Tas ir stratēģiskais virziens, kuram, sākot ar nākamo gadu, jānodrošina nozarei tādu līdzekļu pieaugumu, kas atbilstu starptautiskai pieredzei un ļautu risināt gan pacientu, gan mediķu problēmas vienlaicīgi un kompleksā veida. "Mediķiem tā, protams, pirmkārt un galvenokārt ir darba samaksas būtiska paaugstināšana," norādīja Keris.
Viņš pastāstīja, ka 3.maijā plānots sasaukt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdi, kur šie jautājumi tiks skatīti darba formātā ar Veselības ministrijas (VM) un Finanšu ministrijas aprēķiniem.
Vienlaikus Keris teica, ka pēc tikšanās radies iespaids, ka Mūrniece izprot situācijas nopietnību, turklāt Barča esot nodrošinājusi "sarunas padziļinātu konstruktīvu virzību", tāpēc arodbiedrība 3.maiju gaida ar "piesardzīgu optimismu".
Par spīti solījumiem, nākamnedēļ, 18.aprīlī, LVSADA padomes sēdē tiks lemts par tālāko rīcību, ņemot vērā esošo situāciju, jo, kaut arī tikšanās paredzēta 3.maijā, kā arī radies labs plāns un konstruktīvas sadarbības ieskicējums, vēsture arodbiedrību mācījusi skarbā veidā. "Labi vārdi un labi nodomi ne vienmēr materializējas labos darbos, līdz ar to, kāds būs padomes lēmums nākamnedēļ, patlaban nav iespējams pateikt," skaidroja Keris.
Tāpat padomes sēdē nākamnedēļ jāsaprot, ko LVSADA būs gatava darīt, ja nekas pozitīvs, par spīti labajiem nodomiem, tomēr nenotiks, piebilda Keris.
Jau ziņots, ka 21.martā LVSADA padomes sēdē tika nolemts aicināt arodorganizācijas un Latvijas Māsu asociāciju apsvērt iespēju atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku ar 1.jūniju, ja netiks paaugstināta darba samaksa un noteikta piemaksa par pagarināto normālo darba laiku.
Padome nolēma, ka jautājums par vienlaicīgu atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku atkārtoti tiks izskatīts LVSADA padomes sēdē 18.aprīlī.
Tāpat ziņots, ka VM veiks aprēķinus, lai noskaidrotu, cik liels skaits veselības aprūpes darbinieku strādā pagarinātu normālo darba laiku, jo ministrijai būtiski veikt aprēķinu par to, cik daudz cilvēku strādā pagarinātu normālo darba laiku, jo, lai nonāktu pie risinājumiem, esot būtiski precīzi un detalizēti apzināt situāciju.
Keris toreiz aģentūrai LETA pastāstīja, ka, kaut arī veselības ministre Anda Čakša esot norādījusi, ka nākamgad mediķu algu palielināšanai varētu būt paredzēti 80 miljoni eiro, arodbiedrībai neesot skaidrības, kur šis finansējums tiks ņemts.
LVSADA no ministrijas sagaida izlēmīgu rīcību, meklējot līdzekļus, kas nepieciešami, lai jau šogad saīsinātu pagarināto normālo darba laiku no 240 uz 220 stundām, vienlaikus nodrošinot, ka ārsti finansiāli saņem tādu pašu nodrošinājumu kā par 240 stundu darbu, pauda Keris.
Viņš arī norādīja, ka saprot, ka ministrijai nepieciešams veikt papildus aprēķinus, lai apzinātu situāciju, tomēr arodbiedrība nav gatava gaidīt bezgalīgi.
