10 simptomi, kas liecina, ka medicīniskā palīdzība jāmeklē nekavējoties

Foto: Mateus Lunardi Dutra / flickr.com

Dažādi bieži sastopami simptomi, piemēram, galvassāpes vai drudzis, parasti neliecina par nopietnu saslimšanu. Visticamāk nepatīkamās sajūtas ir īslaicīgas vai signalizē par kādu infekciju, un tev vienkārši nepieciešams konsultēties ar ārstu. Tomēr atsevišķos gadījumos medicīniskā palīdzība ir jāmeklē nekavējoties.

Galvassāpes

Nepatīkamu galvassāpju cēlonis var būt stress, alkohols vai pārlieku ilga lūkošanās datora ekrānā. Šādā gadījumā galvassāpes visbiežāk neilgst vairāk par pāris stundām. Tāpat dzīvībai bīstama nav migrēna – lēkmjveida hroniskas galvassāpes, ko rada asinsvadu paplašināšanās.

Pievērs galvassāpēm uzmanību tad, ja tās radušās pēkšņi un ir neparasti intensīvas. Tāpat vērsies pēc palīdzības tad, ja galvassāpes pavada drudzis, kakla sāpes vai stīvums un izsitumi, kas var liecināt par meningītu.

Vēdersāpes

Vēdersāpes var izraisīt neskaitāmi faktori – gāzes, savilkti muskuļi, vēdera vīrusi, urīnceļu infekcijas un citi.

Dodies uz slimnīcu, ja sāpes ir neparasti stipras vai arī koncentrējas noteiktā vēdera daļā. Sāpes vēdera labajā pusē – apakšējā vai augšējā daļā – var liecināt par apendicītu vai žultspūšļa problēmām, kuru gadījumā nepieciešama tūlītēja ķirurģiska iejaukšanās. Tāpat neatstāj vēdersāpes bez ievērības, ja tās papildina izteikti slikta dūša vai asinis izkārnījumos.

Sāpes krūtīs

Sirdslēkmes ir viens no biežākajiem nāves cēloņiem, tāpēc tev jābūt drošam, ka laikus pamani simptomus. Ja jūti sāpes krūtīs, elpas trūkumu, svīšanu vai sāpes, kas izstarojas kaklā, žoklī vai rokās, nekavējoties meklē medicīnisko palīdzību. Tāpat ir vērts jau iepriekš noskaidrot iespējamos riska faktorus un ģimenes vēsturi.

Infekcija

Infekcija ir slimību izraisošu mikroorganismu nonākšana organismā, ko visbiežāk rada kāda veida vīruss. Ja simptomi ir viegli, infekciju droši var ārstēt mājas apstākļos. Vērsies pie speciālista, ja piedzīvo pastiprinātu nogurumu, zemu asinsspiedienu vai citus simptomus, kas ievērojami kaitē tavai pašsajūtai. Tie var liecināt par nopietnāku infekcijas saslimšanu, kam nepieciešama ārsta uzraudzība vai stiprāki medikamenti.

Asinis urīnā vai izkārnījumos

Pamanot asinis urīnā vai izkārnījumos, noteikti piesaki vizīti pie sava ģimenes ārsta. Asinis urīnā parasti liecina par kādu infekciju, piemēram, urīnceļu vai nieru saslimšanu, savukārt asinis izkārnījumos var norādīt uz hemoroīdiem, iekaisumu, čūlām vai pat vēzi.

Ja tev parādās arī citi simptomi, piemēram, drudzis, izsitumi, pārmērīgs nogurums, intensīvas sāpes vai liels daudzums asiņu, meklē palīdzību nekavējoties.

Elpas trūkums

Lielākoties elpas trūkuma cēlonis ir astma, hroniski obstruktīvā plaušu slimība (HOPS) vai dažādas infekcijas, piemēram, pneimonija. Ja pēkšņi jūti, ka nevari paelpot, vērsies pie neatliekamās palīdzības mediķiem.

Iegriezums vai sasitums

Lielāko daļu brūču vai sasitumu tu droši vari dezinficēt un apstrādāt mājās apstākļos. Taču ir svarīgi novērtēt, cik nopietna ir trauma. Ja brūce ir tik dziļa, ka redzams muskulis, cīpsla vai kauls, steidzies uz ārstniecības iestādi – saviem spēkiem tu ar to galā netiksi.

Vemšana

Vemšanas cēlonis var būt vēdera vīruss vai saindēšanās ar pārtiku. Ja pie vainas ir kāds no šiem iemesliem, tu vari droši gaidīt, kamēr tā pāries. Neaizmirsti uzņemt pietiekami daudz šķidruma un kārtīgi atpūsties. Tomēr ņem vērā, ka vemšana ir īpaši bīstama maziem bērniem un vecāka gadu gājuma cilvēkiem.

Vērsies pēc palīdzības, ja vemjot parādās asinis, tu jūti intensīvas sāpes kuņģī vai vēmekļiem ir netipiska konsistence – tie ir tumšas krāsas vai žultaini.

Drudzis

Visbiežāk drudzis ir pozitīvs simptoms – tavs organisms pareizi reaģē uz infekciju un ar to cīnās. Noskaidro, kāds ir tā cēlonis un veic atbilstošu ārstēšanu.

Meklē palīdzību nekavējoties, ja drudzi pavada spēcīga apātija un gurdenums vai citi infekcijas simptomi. Tāpat esi uzmanīgs, ja drudzi papildina intensīvas galvassāpes, kakla sāpes, vemšana vai citi nepatīkami simptomi. Tāpat pastiprināta uzmanība nepieciešama bērniem un vecākiem cilvēkiem.

Kustību vai orgānu darbības traucējumi

Ja kāds no taviem orgāniem vai ķermeņa daļām pēkšņi pārstājis darboties kā nākas, noteikti veic nepieciešamos izmeklējumus, lai atrastu tā cēloni. Ja tas noticis kādas fiziskas traumas rezultātā, to noteikti nepieciešams ārstēt. Tāpat nedrīkst izslēgt insulta risku. Vērsies pēc palīdzības pie speciālistiem.