Cilvēku savstarpējo interesi, atbalstu, palīdzību un informācijas apmaiņu stomas nēsātāja Ilona Štokolova ieguvusi pēc tam, kad savus pārdzīvojumus, pieredzi un sāpi uzdrīkstējās publiski stāstīt televīzijas sižetā. Tas gan neatrisināja visas problēmas, taču Ilona vairs nejūtas viena.

Latvijā katru gadu tiek diagnosticēti aptuveni 50-60 jauni bērnu onkoloģijas gadījumi. Izdzirdot vārdu “bērnu onkoloģija”, cilvēka domas lielākoties nonāk pie sliktākajiem iespējamajiem scenārijiem. Vienlaikus Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pediatre un hematoonkoloģe Elizabete Cebura uzsver, ka, lai arī šī diagnoze ir smags un ļoti emocionāls notikums, tomēr salīdzinājumā ar pieaugušo onkoloģiju bērniem ir ievērojami labāki ārstēšanas rezultāti.

Pasaulē 4. februārī atzīmēja Pasaules Pretvēža dienu. Ir vairāki priekšnosacījumi, lai onkoloģijas pacientu aprūpe Latvijā kļūtu labāka.

Ģimenes ārsti līdzdarbojas un piedalās ne tikai vakcinēšanā pret cilvēka papilomas vīrusu, bet arī dzemdes kakla vēža skrīningā, to sekmējot ar pacientu informēšanu, uzraudzīšanu, atgādināšanu, pārliecinājies Imunizācijas valsts padomes loceklis, Latvijas lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs.

Zinātnē vai moderno tehnoloģiju laboratorijās nav atrasts vai izstrādāts kas tāds, kas spētu aizstāt cilvēka asinis gadījumos, kad tās ir nepieciešamas. Tāpēc vajadzība pēc tām ir vienmēr aktuāla visos laikos, ņemot vērā arī uzglabāšanas laika īpatnības.

Attiecībā gan uz zināšanām un aprīkojumu, gan medikamentiem Latviju sasniedz daudzas mūsdienu iespējas vēža ārstēšanā. Tas gan notiek ar dažu gadu kavēšanos, dažkārt ne tādā apjomā, kā vajadzētu, bet mūsdienu iespējas kļūst arvien pieejamākas, un tās sniedz daudz jaunu priekšrocību, tostarp, iespējas pamanīt vēzi agrīnā stadijā vai priekšvēža stāvokļus.

Viens no biežāk izplatītajiem asins vēžiem, ar ko arī Latvijā slimo lielākoties gados vecāki cilvēki, ir mieloprolifaretīvās neoplāzijas. Tā ir ļaundabīgu asins saslimšanu grupa, kam raksturīga asins šūnu – eritrocītu, leikocītu un trombocītu – pārprodukcija kaulu smadzenēs.

Krūšu veselības mēnesī, kad onkologi un pacientu organizācijas atgādina sabiedrībai par skrīninga un agrīnas diagnostikas nozīmi kampaņā “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu”, jāatceras arī par medikamentu pieejamību, ar kuru esam pēdējā vietā starp Baltijas valstīm, toties pirmajā – mirstībā no vēža.

Pēdējos gados Latvijā ir pieejami mūsdienīgi līdzekļi cīņai ar dzemdes kakla vēzi – efektīvi un jutīgi testi vēža skrīningā, jauniešiem ir valsts apmaksāta deviņvalenta vakcīna pret cilvēka papilomas vīrusu, kā arī ir Eiropas standartiem atbilstoša kolposkopijas speciālistu apmācība, lai efektīvi ārstētu priekšvēža stāvokļus.

Mūsdienu medicīnai ir daudz vairāk līdzekļu, kas palielinājuši iespējas ārstēt vēzi. Tādi ir arī Latvijā, taču skrīninga pārbaužu apjomi liecina par sabiedrības atbildības trūkumu pašai pret sevi, it kā cilvēki paši tiektos pēc vēlīnas stadijas, un tieši krūts vēzis ir visbiežāk diagnosticētais vēža veids sievietēm.