Nereti elektroniskās cigaretes tiek uzskatītas par veselībai mazāk kaitīgām nekā parastās cigaretes, tomēr arī tās negatīvā veidā ietekmē organismu un veselību.

Smēķētājiem dažreiz tiek atgādināts par dūmu kaitīgo ietekmi uz veselību. Tomēr jautājums ir kļuvis plašāks un skar ne tikai tos cilvēkus, kuri paši smēķē, bet arī tos, kuri dzīvo līdzās, to skaitā, bērnus.

Katru gadu smēķētājiem Latvijā nogriežam (amputējam) aptuveni 1000 kāju (600 no tām– virs ceļa locītavas) . Tiesa, liela daļa no viņiem ir diabēta un aterosklerozes slimnieki, bet arī šo slimību attīstībā smēķēšana likusi lielāko artavu.

Alkohols nonāk asinsritē jau tajā brīdī, kad esi iedzēris tikai dažus malkus, bet tā pārstrāde var organismam aizņemt pat vairākas diennaktis. Pārtraucot alkohola lietošanu, tu ievērojami uzlabosi ne vien savu pašsajūtu, bet arī veselību.

Jau 20 minūtes pēc tam, kad esi izsmēķējis cigareti, tavs organisms lēnām sāk atveseļošanās procesu.

Patērēts pārmērīgos daudzumos, alkohols apdraud tavu veselību un dzīvību arī tad, ja nelieto alkoholu regulāri, taču izdzer pārāk daudz vienā lietošanas reizē.

Alkoholisms ir postoša slimība, un vairumam sabiedrības apzīmējums "alkoholiķis" asociējas ar nopietnām veselības problēmām, finansiālām grūtībām un bezdarbu. Tomēr pastāv īpašs alkoholiķu paveids – funkcionālie alkoholiķi.

Kaut gan gandrīz ikviens mūsdienās zina, ka narkotikas lietot ir kaitīgi, Latvijā un pasaulē pieaug to cilvēku skaits, kas lieto marihuānu, amfetamīnu, sintētiskās narkotikas un citas vielas.

"Mans bērns nekad nelietos alkoholu. Viņš zina, ka tas ir kaitīgi," par to ir pārliecināti daudz vecāki. Tomēr realitāte mēdz būt citāda.

Cik daudz mēs patiesībā zinām par alkohola lietošanu pusaudžu vecumā un cik lielā mērā paļaujamies uz mītiem?