Vēlēšanās rast vieglāko ceļu ir cilvēkam raksturīga rīcība. Bieži, iedzerot lielākas vai mazākas devas alkohola, maskējam savus veselības traucējumus, kā arī nevēlēšanos risināt ikdienas problēmas produktīvākā veidā, maldīgi uzskatot, ka tās izzudīs. Bieži ir iespējas nenojaust, ka mūsu sajūtas varētu būt simptomi kādai no saslimšanām.

Eiropas pētījumi liecina, ka no spēļu atkarības cieš līdz 3,4% iedzīvotāju, taču daudz lielāks ir līdzatkarīgo cilvēku skaits, kas ar šo problēmu saskaras tiešā vai netiešā veidā. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem ik gadu tiek ārstēti aptuveni 1500 alkohola atkarības pacienti jeb 77 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Arī smēķēšana joprojām ir izplatīta parādība Latvijas iedzīvotāju vidū.

Tuvojoties pavasarim, par kuru vēsta zemes smarža un siltāki vēji, tā vien gribas pilnu krūti ieelpot un nopurināt ziemas nogulsnes. Tomēr vairākiem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju tas var neizdoties. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem visizplatītākais mirstības cēlonis Latvijā ir sirds un asinsvadu slimības, kam seko onkoloģiskās saslimšanas, visbiežāk – plaušu un bronhu ļaundabīgie audzēji. 

Katrs desmitais vīrietis Latvijā (10%) cieš no alkohola atkarības, to pārmērīgi lietojot, turklāt vairākums (61%) aptaujāto vīriešu atzīst, ka ik pa laikam mēdz pārsniegt pieļaujamās alkohola normas.

Kamēr neviens nešaubās, ka aizraušanās ar spēļu automātiem, likmju izdarīšana totalizatoros un dažādas izklaides kazino var itin viegli novest pie spēļu atkarības, par tādiem naudas ieguldīšanas veidiem kā loterijas, momentloterijas un izlozes domas dalās. Vai tās ir azartspēles, vai tikai izklaide, un cik liels risks pastāv, ka tās var izraisīt atkarību?

Jebkura spēle, tajā skaitā azartspēles, ir kā piedzīvojums, tā ļauj izjust riska, uzvaras un zaudējuma garšu. Taču azartspēles dažkārt var kļūt bīstamas to radīto kaitējumu dēļ, jo cilvēks, zaudējot kontroli pār spēles procesu, riskē ar finansiālajiem līdzekļiem un apdraud ne tikai savu labklājību, veselību, bet arī attiecības ģimenē.

Sastopoties ar atkarību ģimenē, līdzcilvēki ir gatavi darīt visu, lai palīdzētu atkarīgajam, un nereti aizmirst paši par sevi. Lai saprastu, vai, esot ilgstoši kopā ar atkarīgo, esi kļuvis līdzatkarīgs, biedrības "Esi brīvs" vadītāja piedāvā iepazīties ar pazīmēm, kas norāda, ka esi pārāk nodarbināts ar tuva cilvēka atkarības kontrolēšanu, kā arī sekām, kas var rasties, līdzatkarībai attīstoties.

Jaunākajā sabiedrības veselības mērījumā noskaidrota satraucoša tendence – puse jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem mēdz smēķēt, turklāt trešdaļa jeb 28% to dara regulāri.

Līdzatkarība var izpausties jebkurās attiecībās. Visbiežāk tā parādās partneru starpā, taču nereti līdzatkarība skar arī vecāku un bērnu attiecības, kā arī attiecības starp kolēģiem un draugiem. Par to, kā pamanīt līdzatkarību un to neturpināt, pieredzē dalās narkoloģe Ilze Maksima.

Ja cilvēks jūtas nelāgi, visbiežāk viņš dodas pēc padoma uz tuvāko aptieku. Šogad, sadarbībā ar TENA, farmaceitiem un ģimenes ārstiem bija iespēja tikties ar RAKUS Toksikoloģijas un sepses klīnikas toksikologu Robertu Stašinski, kurš pastāstīja, ar ko visbiežāk saindējas cilvēki Latvijā un kā viņiem palīdzēt.