Arī es esmu saskārusies ar ļoti nepatīkamu kādas ārstes kļūdu - pirms 30 gadiem manam tobrīd jaundzimušajam dēlam, kuram šobrīd ir maģistra grāds un kurš ir programmētšjs un arī akcionārs ASV kompānijā Twilio, Rīgas dzemdību nama bērnu neiroloģe prognozēja smagu garīgu atpalicību, kas man radīja smagas cieāanas.

Labdien! Vai medicīnas praksē ir ļoti daudz slimību vai simptomi, par kuriem ārsti nezina un vienkārši nespēj uzstādīt diagnozi, lai to tālāk spētu ārstēt vai sadzīvot ar to? Kā rīkoties pacientam, kurš jau gadiem meklē tā teikt slimību, jo ķermenis nav vesels. Viens ārsts saka, lai cīnās pats, jo nespēj dot atbildi - cik tas ir taisnīgi? Otrs ārsts saka, ka ir slims, taču diagnozi nespēj noteikt, trešais ārsts ar saka, ka viss kārtībā... Taču cilvēks savos 50 gados nespēj veikt fizikas kustības, jo sāp visi muskuļi, naktis pavada kliedzot, jo viss sāp, BET ārsti tam nespēj dot diagnozi. Kā rīkoties? Kā dzīvot tālāk, jo darba gaitas ari nevar uzsākt, jo nav taču ar ko ārstēt, ja NAV KO ĀRSTĒT (neviens neko nevar pateikt). Man kā parastam ne MED cilvēkam tikai šķiet, vai JUMS kā ārstiem pašiem nav interese un ziņkāre, par lietām, ko jūs vēl paši nezināt, ko universitātēs nemāca? Pildīt savu misiju un palīdzēt arī tad, kad slimības un diagnozes nav ierakstītas "grāmatā". Un cik kompetenti ir palaist šos cilvēkus brīvībā, lai paši cīnītos ar kaut ko, nezin ko? Vēlos atrast tikai labu un zinošu, no sirds strādājošu ārstu savā jomā, kurš pateiks vairāk, kā iedzeriet pretsāpju tabletes. Paldies.