Apkārtējās vides, dzīvesveida un ēšanas paradumu izmaiņas, stress, darba apstākļi – visi šie un citi faktori var veicināt alerģijas rašanos jeb paaugstinātu jutību pret specifiskām vielām organismā vai vidē. Alerģija var piemeklēt jebkurā vecumā, bet sevišķi tā skar bērnus, kuru organismam jāiepazīst dažādas vielas, tajā skaitā daudzveidīga pārtika.

Lai organisms spētu pilnvērtīgi funkcionēt, tam regulāri nepieciešams uzņemt noteiktu daudzumu vitamīnu. Ikkatrs no tiem pilda atšķirīgas funkcijas un ir vitāli svarīgs, lai palīdzētu saglabāt stipru veselību, labu pašsajūtu un nemainīgi augstu dzīves kvalitāti.

Ir iestājies rudens. Tātad ir pienācis laiks sākt aktīvi sagatavot savu organismu sezonālām nepatikšanām, kas ir saaukstēšanās, spēka zudums, depresija un citas samazinātas imunitātes izpausmes. Mums ir jāsniedz mūsu ķermenim maksimāla noderīgo minerālvielu un vitamīnu uzlāde, kas palīdzēs mums pārdzīvot garo ziemu ar minimāliem zaudējumiem. Un čempions šajā ziņā ir D vitamīns.

Par imūnsistēmas stiprināšanu jādomā visa gada garumā. Nereti cilvēku zināšanas par imunitātes veicināšanu aprobežojas ar C vitamīna uzņemšanu sezonā, kad biežāk gadās slimot ar saaukstēšanos un gripu. Tomēr ar C vitamīnu ne vienmēr var pietikt.

Laikā, kad vīrusi jau atkal ir aktivizējušies, ierosinot saaukstēšanos un visus nepatīkamos simptomus, aktuāli kļūst stiprināt savu imūno sistēmu, lai mūsu organisms pienācīgi spētu cīnīties ar negaidītiem iebrucējiem. Viens no labākajiem veidiem imunitātes stiprināšanā ir ievērot veselīgu un sabalansētu uzturu. 

Klāt ir jaunais mācību gads, arvien vairāk cilvēku atgriežas no atvaļinājumiem. Šie faktori pavisam drīz veicinās biežāku uzturēšanos telpās un arī vīrusu izplatību. Vai varam ko darīt, lai pēc iespējas pasargātu sevi no vīrusiem? Kādi ir pamata soļi, kas būtu jāievēro ikvienam? Konsultē ģimenes ārste un farmaceite.

Šķiet, ikviens ir saskāries ar slāpju sajūtu un izjutis tās remdēšanas baudu. Taču paļauties tikai uz to, ka organisms pats pateiks, kad vēlas ūdens malku, nav prātīgi, jo sevišķi karstumā. Tādēļ svarīgi zināt minimālo šķidruma daudzumu, kas būtu lietojams jebkuros apstākļos, kā arī atpazīt visas pazīmes, kuras varētu liecināt par nepieciešamību padzerties.

„Mūsu imunitāti novājina kondicioniera radīta strauja organisma temperatūras maiņa, tā var provocēt arī saaukstēšanos. Lielākoties tas notiek tieši tad, kad temperatūra telpā ar kondicionieri būtiski atšķiras no āra temperatūras,” saka farmaceits, aicinot paturēt prātā, ka tik ierastais no karstuma glābjošais gaisa kondicionieris var sagādāt arī pārbaudījumu mūsu veselībai.

Ūdens sastāda aptuveni 60% no kopējās cilvēka ķermeņa masas un pilda virkni būtisku funkciju organismā. Tā kā organisms ūdeni neuzkrāj, lai parūpētos par pilnvērtīgu tā funkcionēšanu un saglabātu labu pašsajūtu, ir svarīgi regulāri uzņemt vismaz pusotru divus litrus dienā. Savukārt karstā laikā ūdens jāzņem pastiprināti.