10 mīti par mammas pienu

Konsultē IEVA EGLĪTE, bērnu gastroenteroloģe, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu slimību virsārste, un DACE ZAVADSKA, krūts ēdināšanas eksperte.

* Lai mazajam nebūtu izsitumu un nesāpētu vēders, mamma nedrīkst ēst ogas, augļus, kā arī zirņu biezputru, skābus kāpostus u. c. produktus, kas var izraisīt vēdera uzpūšanos.

Mīts: ja neēdīsi zirņus un kāpostus – mazajam nepūtīsies vēders, bet ja neēdīsi sarkanas krāsas augļus un dārzeņus – bērnam nebūs alerģijas. Tavam uzturam jābūt veselīgam un sabalansētam. Jo dažādāki būs ēdieni, ko ikdienā lieto uzturā, jo ātrāk mazulis pieradīs pie atšķirīgām garšām – piena sastāvs un garša patiešām ir atkarīgi arī no tā, ko tu apēd.

Ja, baidoties nodarīt mazajam pāri, ēdīsi tikai auzu pārslas un kartupeļus, tad bērns paaugoties negribēs ēst neko citu kā auzu pārslu biezputru un kartupeļus, jo tikai pie šīm garšām būs pieradis un, iespējams, augļi un dārzeņi viņam nemaz negaršos. Taču, ja esi apēdusi kādu produktu un mazulim drīz pēc tam parādās izsitumi, tad šis produkts no ēdienkartes uz laiku patiesi jāizslēdz.

* Lai zinātu, cik piena bērniņš izzīž no krūts, viņš jāsver pirms un pēc ēšanas.

Bērniņu pirms un pēc ēšanas svērt nevajag! Svēršana tikai rada nevajadzīgu stresu, jo, iespējams, mazais kādu dienu nepieņemsies svarā, bet citu dienu – pieņemsies vairāk. Bērniņš jāsver katru dienu vai arī pirms un pēc ēdienreizes tikai tad, ja ārsts konstatē, ka zīdainītis slikti pieņemas svarā, vai viņš dzimis priekšlaikus un svars bijis mazāks par trim kilogramiem.

Svarīgi, cik mazais apēd pa visu dienu, nevis vienā ēdienreizē. Tavs mazulis būs pietiekami ēdis tavu pienu, ja viņam vismaz reizi dienā izies vēderiņš un viņš piečurās vismaz sešas autiņbiksītes.

Pirmajā mēnesī bērniņš būtu jāliek pie krūts pēc pirmā pieprasījuma, parasti desmit divpadsmit reižu, bet ne mazāk par septiņām reizēm dienā. Ja mazais grib ēst, viņš zīž un rij tik sparīgi, ka žoklis kustas līdz pat ausīm un tu vari dzirdēt, kā mazais norij pieniņu. Pirmajās piecās minūtēs bēbītim vajadzētu apēst vismaz pusi no ēdienreizē vajadzīgā piena daudzuma. Taču, lai mazais būtu paēdis, viņam jāizēd arī beigu pieniņš, jo tas ir sātīgāks. Ja bēbītis čāpstina muti un čīkst, kad noņem krūti, tas nozīmē, ka viņš grib zīst vēl.

* Speciālie piena maisījumi ir uzturvielām bagātāki nekā mammas piens, jo ir papildināti ar vitamīniem, minerālvielām u. c. sastāvdaļām, kas palīdz mazajam augt stipram un veselam.

Tā nu gan nav. Mammas piens mazuli līdz gada vecumam nodrošina ar viņam nepieciešamo uzturu, un piena sastāvs mainās atbilstoši mazuļa vajadzībām. No rīta piens satur vairāk olbaltumvielu, naktī tas ir treknāks, bet pēcpusdienā saldāks, jo tajā ir vairāk cukura. Kārumnieki vairāk gribēs zīst pēcpusdienās un darīt to biežāk, jo viņiem garšos mammas saldais pieniņš. Piena maisījumiem ir otršķirīga nozīme. Tos mazuļiem dod tikai tad, ja citādi nav iespējams, ja mazais nepieņemas svarā vai ir kādi citi iemesli.

* Bērns kopā ar mammas pienu saņem drošības izjūtu, ne velti ir teiciens – iezīsts ar mammas pienu.

Zīdīšana iedrošina mazuli pārejai uz nepazīstamo dzīvi ārpus mammas punča, palīdzot ielikt pamatus mazuļa sajūtām – viņš mācās sajust otru, pazīt mammas smaržu, seju, mīmikas izpausmes. Zīdīšanas laikā būtiska ir mammas fiziskā un emocionālā klātbūtne, kas ietekmēs visu bērniņa turpmāko dzīvi, viņa sasniegumus un pašvērtējumu, dos drošības izjūtu. Ja mamma bērna vajadzības pamana, saprot un laikus tās apmierina, mazulis mammai uzticas, un šo uzticēšanos vēlāk vērš uz citām attiecībām un dzīves jomām. Cilvēks, kurš bērnībā ir iemācījies uzticēties citiem un pasaulei, sarežģījumus pieaugušo dzīvē risinās daudz drošāk.

* Pēc gada vecuma bērnam mammas piens vairs nav tikai ēdiens.

Ap pusotra gada vecumu mazulis sāk psiholoģiski atdalīties no mammas un arvien vairāk interesējas par pasauli un tajā notiekošo, mammas pupu atstājot kā mierinājumu grūtos brīžos. Mammas piens pēc gada vecuma bērnam vairs nav pamatēdiens, bet papildēdiens, jo mazais vairs nevar iztikt tikai ar pienu vien. Arī pēc gada vecuma mammas piens satur daudz antivielu, kas pasargā bērnu no dažādām slimībām (lai gan ne pilnībā, bet daļu aizsardzības nodrošina). Gadījumā, ja mazais tomēr noķers kādu vīrusu, slimība noritēs vieglāk.

* Jo ilgāk mazo ēdina ar krūti, jo grūtāk viņu būs atradināt.

Tas nu gan ir mīts! Ja bērniņu zīdot, jūties labi, tev patīk sajust viņu sev tik cieši klāt un arī mazajam tas sagādā patīkamus brīžus, tad nav noteikts vecums, kad būtu jābeidz zīdīt. Svarīgāk par to ir – labā pašsajūta tev un mazulim. Savukārt, ja mazais negribēs zīst krūti, piespiest viņu nevarēsi.

Nepārmet sev, ja mazo liec pie krūts vēl tad, kad viņam jau divi gadi. Pieredze liecina, ka jebkurā vecumā bērnu var atradināt no krūts, taču, kā tas notiks, būs atkarīgs no tavām un mazuļa attiecībām. Neklausies vecmāmiņu un draudzeņu ieteikumus, kas, iespējams, vēstīs, ka ilgāk par pusgadu gan mazo pie krūts nevajag likt. Vien tad, ja tev ir kādas veselības problēmas un šādi rīkoties iesaka tavs ārsts – tad gan klausi viņu.

* Bērniņu nevajag izlutināt, tāpēc viņš jāliek pie krūts ik pēc trim četrām stundām.

Nav tiesa. Mazulītis jāliek pie krūts tik bieži, cik viņš to vēlas. Pirmajā mēnesī mazais gribēs ēst ilgāk un biežāk. Ir pavisam normāli, ja mazais ēd 40 minūtes un grib ēst 12 reizes diennaktī. Pakāpeniski ēdienreižu skaits samazināsies vidēji līdz astoņām reizēm otrajā mēnesī un piecām sešām reizēm otrajā pusgadā. Ja mazajam ar vienu krūti nepietiek, tad tajā pašā ēdienreizē jāpiedāvā arī otra. Nākamajā ēdienreizē pirmā jādod tā krūts, kas netika tik labi izēsta. Parasti bēbis grib ēst no abām krūtīm tikai dažas dienas, tad piena plūsma nostabilizējas un mazajam vienā ēdienreizē pietiek ar vienu krūti.

* Lai krūtis nezaudētu formu un pēc mazuļa zīdīšanas neizskatītos nošļukušas, mazais jāzīda pēc iespējas īsāku laiku, t. i., ne ilgāk par trim mēnešiem.

Mīts, mīts, mīts! Tavas krūtis pēc grūtniecības nekad nebūs tik tvirtas kā pirms tam neatkarīgi no tā, vai mazo liec pie krūts vai ne. Hormonālo izmaiņu dēļ krūšu forma un lielums mainās, jau bērniņu gaidot. Tas, vai zīdīsi mazo trīs mēnešus vai gadu, krūšu izskatu nemainīs – tas būs atkarīgs no tā, kā tu krūtis kopsi, un arī no iedzimtības.

* Mazais būs paēdis arī tad, ja tiks barots no pudelītes, un izaugs tikpat emocionāli bagāts kā vienaudzis, kas ēdis tikai no krūts.

Zīšanai ir būtiska nozīme mazulīša attīstībā, taču, ja tev kādu iemeslu dēļ neizdodas zīdīt mazo pašai, nebēdā. Arī tad, ja ēdināsi mazo no pudelītes, viņš var sajust tavu siltumu, sadzirdēt sirdspukstus un skatīties tev acīs. Labi vēl, ja pudelīte, no kuras mazais ēd, atrastos pie tavas kailās krūts. Ja gribi, lai tavs bērniņš ēdienreizē saņemtu ne tikai ēdienu, bet arī drošības sajūtu, ko viņam vari sniegt tikai tu, nestutē pudelīti pret sedziņu vai nedod mazajam pašam to rokās, pametot bērniņu ēdienreizē vienu. Mazulim ir svarīgi, ka pudelīti turi rokās tieši tu, nevis kāds cits no mājiniekiem, citādi mazais var apjukt un zaudēt viņam tik svarīgo drošības izjūtu.

* Ja, paspiežot krūti, piens neizšļācas, tas nozīmē, ka piena nav.

Tas nu gan nav tiesa! Iespējams, tu vienkārši neproti atslaukt savu pieniņu. Ja mazais dūšīgi ēd un pieņemas svarā, par to, ka tev nav piena, vari neraizēties. Piens var neveidoties tik, cik bēbim nepieciešams vien tad, ja mazulis nav pareizi satvēris krūti. Tu to noteikti jutīsi, jo tad, visticamāk, neganti sāpēs krūtsgali, turklāt tie iekaisīs, sasprēgās.

Tiklīdz mazulītis iemācīsies pareizi satvert krūti, arī piena daudzums palielināsies. Ja bērnam nepietiks piena, viņš būs neapmierināts, raudās un visu laiku gribēs pavadīt pie tavas krūts. 

Edīte Valtere