Klepus ir viens no izplatītākajiem elpceļu saslimšanu simptomiem, nereti izraisot ne vien sāpes un diskomfortu, bet arī traucējot naktsmieru un ikdienas gaitas. Lai klepu sekmīgi ārstētu, nepieciešams noskaidrot tā cēloni, kā arī piemērot atbilstošu terapiju atkarībā no klepus veida un izpausmēm.

Sen zināms, ka dažādas sildošas procedūras saaukstēšanās slimības laikā var palīdzēt ātrāk atlabt. Tiesa, ir svarīgi saprast, vai ķermeņa daļu, piemēram, kāju, krūšu, muguras sildīšana, ir piemērota konkrētajā gadījumā.

Bronhiālā astma ir hronisks elpceļu iekaisums – to nevar izārstēt, taču tās simptomus var kontrolēt. Tiesa, astma mēdz arī saasināties, tādēļ ir svarīgi sadarboties ar savu ārstu un farmaceitu, lai sekotu pazīmēm un pēc vajadzības pielāgotu ārstēšanu.

Domājot, ko vēl darīt lietas labā, lai ekonomētu energoresursus un ietaupītu uz apkuri, jāpiebilst – ja vien telpā ir iespēja gaisa temperatūru regulēt, vēsāka istaba no veselības viedokļa noteikti ir labāka nekā pārkurināta. Apkures sezonā sauss gaiss kļūst par galveno aizdomās turamo, kas veicina arī biežu slimošanu. 

Klepus rada nepatīkamas un traucējošas sajūtas gan dienā, gan nakts laikā. Tomēr nevajadzētu ķerties pie klepus ārstēšanas, nenoskaidrojot tā patieso cēloni. “Ir vairāki jautājumi, ko noteikti uzdos farmaceits, pirms piedāvās kādu no aptiekā pieejamiem līdzekļiem pret klepu,” saka farmaceite.

Sākoties rudens un ziemas sezonai,  sabiedriskās vietās ienesto netīrumu daudzums pieaug aptuveni par 70 - 90%, tiem kļūstot par labu augsni dažādām saslimšanām. Ģimenes ārste atgādina, ka īpaši lipīgas ir pilienveida vīrusu infekcijas, kas izplatās ātrāk un efektīvāk nekā cita veida saslimšanas.

Atzīmējot Pasaules ergoterapijas dienu 27. oktobrī, KRC “Jaunķemeri” ergoterapeitu komanda šonedēļ dalās ar padomu sēriju, kas dzīvē un sadzīvē var noderēt katram. Lai arī šobrīd saslimšanas gadījumu skaits ar Covid-19 vairs nav tik liels kā pērn, aizvien daudzi sastopas ar pārslimošanas atstātajām sekām jeb tā dēvēto garo kovidu.

Šogad aukstais un slapjais laiks iestājies īpaši strauji, kas veicinājis dažādu vīrusu un saaukstēšanās izplatību. Vienlaikus arī ilgāka uzturēšanās telpās un ciešāka saskarsme ar citiem sekmē vīrusu risku. Ko darīt, ja sajūti pirmās saaukstēšanās pazīmes? 

Ar dažiem sarežģījumiem, piemēram, iesnām, rudens nepārsteidz – tās daudzus apgrūtina, atkārtojoties gadu no gada tieši šajā sezonā.  Līdzekļu, ko ņemt palīgā šādā gadījumā, ir daudz, taču tie var nedot gaidīto efektu, ja tiek lietoti nepareizi.

Gulta ir vieta, kur pavadām lielu daļu no savas dzīves. Parasts, lietots matracis var saturēt no 100 000 līdz 10 miljoniem putekļu ērcīšu. Tāpēc aptuveni 65 % no visām mājoklī sastopamajām putekļu ērcītēm “dzīvo” mūsu gultā.