Eksperti iesaka pavasarī ļoti uzmanīgi izturēties pret savu redzi. Šie ieteikumi ir īpaši aktuāli šopavasar, kad koronavīruss joprojām apdraud cilvēku veselību visā pasaulē, arī Latvijā.

Šī gada marta sākumā visā pasaulē un Latvijā strauji mainījās ierastais ikdienas ritms – iedzīvotāji tika aicināti iespēju robežās strādāt no mājām, savukārt bērniem pirmo reizi vajadzēja pierast pie mācībām attālināti – pie viedierīču ekrāniem. Par to, kā pareizi bērniem un jauniešiem mācību procesā atpūtināt savas acis, kā arī to, ko lietas labā var darīt vecāki, stāsta optometriste.

Uzturēšanās saulē, dārzā, uz ūdeņiem, sportošana dabā, protams, ir siltā gadalaika priekšrocība, taču jāpatur prātā, ka neuzmanība vai neapdomīga rīcība var nodarīt ļaunu acīm. No kā acis jāsargā un kā rīkoties, ja noticis negadījums – padomus sagatavojusi oftalmoloģe farmaceite. 

Darbs no mājām kļuvis par jauno ikdienu lielai daļai strādājošo, un vēl teju mēnesi daudzi no mums birojos neatgriezīsies. Iekārtot veselībai nekaitīgu darba vidi mājas apstākļos var būt gana izaicinoši, taču ne neiespējami. 

Ja daudziem pieaugušiem darbs pie datora pašlaik nozīmē vien darba telpas maiņu pret biroju mājās, tad bērniem un pusaudžiem tas ir kas jauns – attālinātā mācīšanās paredz krietni vairāk pie datora pavadīta laika, nekā ierasts. Ko darīt, lai nekaitētu acīm?

Lielākai daļai Latvijas un pasaules iedzīvotāju līdz ar straujo vīrusa "Covid-19" izplatību izmainījies ierastais dienas ritms. Aicinājums sociāli distancēties ļoti lielai daļai cilvēku nozīmē darbu un studijas veikt attālināti – ​no mājām. Optometriste aicina šajā laikā, pavadot daudz laika iekštelpās pie datora, televizora un viedierīcēm, regulāri atpūtināt acis. 

Acis ir dvēseles spogulis, un plakstiņu pamatfunkcija ir tās aizsargāt. Ar laiku, cilvēkam novecojot, plakstiņi zaudē elastību un var radīt diskomfortu un redzes traucējumus. Par to, kā ar acu plakstiņu operāciju ir iespējams panākt ne tikai estētiskus, bet arī funkcionālus uzlabojumus, konsultē ķirurģe oftalmoloģe.

Statistikas dati par glaukomu ir satraucoši, Latvijā ar to slimo vidēji divi līdz trīs procenti iedzīvotāju vecumā virs 40 gadiem. Glaukoma piezogas nemanot, saēd redzes nervu un izraisa neatgriezenisku redzes zudumu. 

Sasniedzot 40 gadu vecumu, lielākajai daļai iedzīvotāju rodas problēmas, mēģinot izlasīt tekstu tuvumā. Pārkāpjot minēto vecuma posmu, redzes asums un kvalitāte var sāk mainīties straujāk. Briļļu lēcu ražotāja veiktais pētījums Latvijā atklāja, ka 71% Latvijas iedzīvotāju vecumā 40+ lasot virza tekstu tālāk no acīm. Taču 95% nezina, kas ir presbiopija jeb vecuma tālredzība un kā to efektīvi risināt.

Perifērā jeb sānu redze ir daļa no mūsu redzes. Ikdienas steigā reti izdodas par to aizdomāties. Arī veicot pārbaudes pie acu ārsta, ja viss ir kārtībā, tam tiek pievērsta pavisam neliela uzmanība. Vairumā gadījumu nopietnākas acu veselības pārbaudes, kas saistītas ar perifēro redzi, tiek veiktas glaukomas slimniekiem, parasti cilvēkiem vecumā virs 35 gadiem.